Štrombergs aiziet. Sapnis paliek nepiepildīts...

Sporta Avīze 13.novembris
 
Māris Štrombergs uz Londonas spēļu pjedestāla. / Romāns Kokšarovs, F64
Šodien par savas spožās karjeras beigām paziņojis viens no visu laiku titulētākajiem Latvijas sportistiem, divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs. Pirms diviem gadiem, pēc atgriešanās no Rio spēlēm, Māris intervijā “Sporta Avīzei” atzina, ka viņam sportā ir vēl kāds mērķis. Drīzāk gan – sapnis. Jo pat Pekinas un Londonas spēļu zelts nebija spējis apvienot Latvijas BMX sabiedrību kopīgam darbam. Diemžēl sapnis paliks nepiepildīts – kā jau Māris to paredzēja... Veiksmi turpmākajās gaitās, čempion.

(..) Pamazām jau tā sistēma veidojas, bet tik ļoti pamazām, ka baidos - apsīks, mērķus nesasniedzot. Ivo bija ļoti smuki savilcis kopā - ka Rio BMX mačos medaļas izcīnīja džeki no valstīm, kurās šim sportam ir nopietns atbalsts. Un tā arī ir. Amerikāņi - uzbūvējuši trases, tagad Floridā, tur regulāri notiek Pasaules kausa mači. Zelts. Holandiešiem - savs centrs, katru gadu Pasaules kauss. Medaļa. Kolumbieši - uzbūvēja laba līmeņa trasi, šogad noorganizēja pasaules čempionātu. Medaļa. Tajā pat laikā Austrālija, liela valsts, neviena Pasaules kausa, nav trašu - nav medaļas. Latvieši? Sakarības var sazīmēt... Kaut kādas trases jau mums ir, bet ne konkrēta centra, kur viss notiktu organizēti un loģiski. Kaut ko paši sitamies, meklējam, asfaltējam... Protams, kāds kaut ko palīdz, arī federācija, taču joprojām nav tāda centra, kas ap sevi spētu pulcināt, noorganizēt ko nozīmīgu. Būtu baigi forši, ja, kamēr es vēl esmu sportā, pie mums būtu Eiropas čempionāta finālposms vai Pasaules kauss. Tā, ka latvieši varētu atbraukt un apskatīties ko tādu klātienē, labāk saprast. Bet, nu jā - domāju, ka tas nenotiks... Šobrīd mums pat nav kur. Un nav arī tā, ka man būtu 24-25 gadi un vēl puse karjeras priekšā. Par to žēl, ļoti būtu gribējis ko tādu piedzīvot. Taču ar Štrombergu dzīve nebeidzas. Jācer, ka nāks jaunie un darīs, jo tradīcijas mums ir.

Kā patlaban visvairāk pietrūkst, lai šo tavu sapni īstenotu? Uzņēmības? Zināšanu? Naudas?

- Pārāk daudz skaudības - varbūt var teikt tā. Mēs nemākam sanākt kopā un izdarīt. Mums nav īsti ko dalīt, mēs esam tik mazi, bet visi skatāmies cits uz citu ar aizdomām. Katram liekas, ka tas otrs noteikti grib kaut ko apčakarēt - ka viņš ir vainīgs pie tā un tā, tāpēc es ņemšu pats un viņam neko nedošu. Cilvēki neredz lielo vīziju, viņi redz tikai savas aizdomas un mazos aizvainojumus. Latvijas BMX - mūsu taču patiesībā ir tik maz, bet visiem vienalga liekas: lūk, tas - tas ir ļaunais, bet tas Ivo - tas jau vispār tikai par Māri domā... Nav vīzijas. Cilvēki nesaprot, ka pa vienam neko lielu nevar izdarīt. Ir nepieciešams internāts - jo tas strādā, nepieciešamas labākas trases. Mums jau ir treneri, kas ir izmācījušies, arī es pats pēc karjeras beigām esmu gatavs kaut kur iesaistīties un palīdzēt, cik vien varu, bet, kā tas notiek patlaban... Ja mēs to tagad nesakārtosim, tas būs palaists vējā - tad varam aizmirst par kaut kādām medaļām un sasniegumiem.