Narkofutbola pēcteči

Sporta Avīze 30.marts 2017
 

2.lapa no 6 lapām

ESKOBARA AUGĻI

Līdzgaitnieki Pablo Eskobaru raksturo kā cilvēku, kura sirdi iekvēlināja vien futbols un iespēja palīdzēt nabagiem. Pats uzaudzis lielā nabadzībā, Eskobars agri saprata, ka viņa dzīves ceļš vedīs pa noziedzības taku. «Pablo reiz man vaicāja: kāpēc bagātie nekad nepalīdz nabagiem?» atminas brālēns Haime, kuru Pablo mudinājis arī pašu sākt zagt no bagātajiem. Eskobars savu pirmo mašīnu nozaga jau bērnībā, tad pamēģināja kontrabandu, līdz nonāca narkobiznesā. Ātri iedzīvojās pārticībā, taču par kādreiz sev līdzīgajiem neaizmirsa. «Mēs ar Pablo devāmies no ciemata uz ciematu un būvējām futbola laukumus. Labākie valsts futbolisti bija nabadzīgi. Viņi mācījās spēlēt futbolu uz šiem laukumiem,» norāda Haime. Futbols Kolumbijā bija un ir kā reliģija. Uz Eskobara sabūvētajiem laukumiem izauga teju visa Kolumbijas futbola 80. gadu beigu 90. gadu zelta paaudze ar Renē Igvitu, Karlosu Valderamu, Andresu Eskobaru un Faustīno Asprillu priekšgalā. «Visi viņu kritizēja par nakotikām, bet mēs vienkārši bijām priecīgi par futbola laukumiem, kurus viņš mums deva,» neslēpj to laiku Kolumbijas futbola zvaigzne Leonels Alvaress.

Futbola fanātismā līdzi pašam lielākajam turēt centās arī citu narkobaronu kontrolētās komandas. Lepnajos rančo tika rīkotas futbola spēles, kuru vēriens bija iespaidīgs - tās pat nebija spēles starp klubiem, tās bija spēles starp narkobaroni komplektētajām izlasēm! «Pablo piezvanīja kāda cita karteļa kontrolētājam un pateica: «Savāc savu sapņu komandu un lidojiet šurp,» aizkulises paver Haime. «Spēlētāji ieradās ar lidmašīnām Eskobara rančo, nospēlēja maču, paņēma somu ar naudu, iekāpa lidmašīnās un devās prom. Tur nebija tikai Kolumbijas futbolisti, bet arī ārzemnieki.» Kolumbijas tā laika futbola zvaigznes neslēpj, ka piedalījušies šādos mačos. Par ārzmniekiem vēsture pagaidām klusē... Kad 90. gadu sākumā Eskobars noslēdza vienošanos ar tiesībsargājošajām iestādēm un labprātīgi devās paša būvētā cietumā, Kolumbijas izlases futbolisti devās spēlēt arī uz cietumu. Laukumā gāja arī pats Eskobars.

Scanpix

Futbolistus Eskobars sauca par saviem draugiem un biznesa partneriem. Un pazīšanās bija sena - futbola zvaigznes ar Eskobaru bija pazīstamas jau no bērnības, kad, būdami vēl tikai talantīgi puikas, bija iemantojuši narkobaronu uzmanību viņa rīkotajos graustu rajonu futbola turnīros. Uz to, ka cilvēks bija pasaulē lielākā narkotiku karteļa galva, cilvēku tūkstošu slepkavību iniciators un reizēm arī izpildītājs, - tika pievērtas acis, izceļot devumu sabiedrībai...

Un Eskobara finansētajos laukumos uzaugusī futbolistu paaudze nelika vilties. Viņi spēlēja skaisti, rezultatīvi, tajā pašā laikā - arī efektīvi. 1994. gada Pasaules kausam Kolumbija kvalificējās ar troksni - izšķirošajā spēlē par vietas nodrošināšanu viesos ar 5:0 tika sakauta Argentīna, kam nācās aizvadīt pārspēles. Pēc spēles Argentīnas līdzjutēji piecēlās kājās un ilgi aplaudēja kolumbiešiem. Tobrīd futbola karalis Pelē tieši Kolumbiju nodēvēja par gaidāmā Pasaules kausa galveno favorīti. Tikmēr dāsnā futbola mecenāta Pablo Eskobaram šās zemes gaitas jau bija beigušās - 1993. gada decembrī viņu pēc ilgstošas bēguļošanas noslepkavoja.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā