Apspēlēja likteni. Treneris Gulbis

Sporta Avīze 2.aprīlis 2018
 

2.lapa no 4 lapām

Pietika ar treniņtērpiem un pusdienām

Īsi pirms Ziemassvētkiem Barons kvartāls piedzīvoja sakāvi Liepājā, ar 32 punktu starpību kapitulējot Liepājas Lauvu otrajai komandai, kuras labā todien 34 punktus guva Jānis Porziņģis. Teteris tika atbrīvots no galvenā trenera amata, un kluba vadībai bija jālemj par viņa aizstājēju. Piedāvājums tika izteikts joprojām tikai 20 gadus vecajam Gulbim. „Redzējām, ka viņš basketbolā ir par 200%. Degošās acis lika dot viņam iespēju. Mārtiņš ne brīdi nevilcinājās un pieņēma izaicinājumu, lai gan komandā tolaik bija virkne pieredzējušu spēlētāju - Mihals Hlebovickis, Kristaps Melnbārdis, Ilmārs Bergmanis, Salvis Mētra,” stāsta Barons kvartāls valdes priekšsēdētājs Jānis Pormalis, piebilstot, ka klubs allaž uzticējies pašmāju speciālistiem. Trenera karjeras kā baroni sākuši arī Gundars Vētra, Ainars Bagatskis un Mārtiņš Zībarts.

Gulbis neslēpj, ka pēc pieņemtā izaicinājuma nākamajā naktī gulējis slikti. Prātā nāca domas, kā nu viņš tagad stāvēs komandas priekšā un vecākiem vīriem gudri stāstīs kā spēlēt basketbolu. Turklāt tas būs jādara arī krievu valodā, lai saprastu visi, poli Hlebovicki ieskaitot. Vienlaikus Mārtiņš uzsver, ka no iespējām nekad nav baidījies. Pārliecība rodas darot, pārliecināts ir Gulbis. Viss sākas ar treniņiem un gatavošanos spēlēm. Kad Mārtiņš atnāca uz pirmo treniņu, viņš jau zināja, ko katrs spēlētājs darīs. Viņam bija savs priekšstats par to, kā jābūt. „Ja izdari pēc labākās sirdsapziņas, tad tam ir jānostrādā. Esmu sagatavojies tik ļoti, ka ir grūti kļūdīties,” saka jaunais treneris. Interneta komentārus viņš tajās dienās nav lasījis. Mārtiņš apzinājās, ka daudzi viņam neticēs, taču viņā bija liela vēlēšanās pieradīt pašam sev. „Kad paliek grūti, vienmēr atceros tās sajūtas, kādas mani pārņēma mirklī, kad sabruka mana spēlētāja karjera.”

Gulbja vadībā Barons kvartāls izcīnīja 17 uzvaras pēc kārtas un triumfēja Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas turnīrā. Pāris dienas pēc 21. dzimšanas dienas Mārtiņa kontā jau bija LBL zelta medaļa gan kā spēlētājam, gan kā galvenajam trenerim. Nez, vai kādam šo sasniegumu izdosies pārspēt, nosmej Mārtiņš. Jau savas pirmās trenera karjeras sezonas laikā viņam par asistentu kļuva pieredzējušais basketbola speciālists Ainars Zvirgzdiņš, bet nākamajā sezonā blakus uz soliņa viņam nosēdās arī Igors Miglinieks. Skeptiķi nevarēja vien nosmieties par galveno treneri Gulbi un viņa 30 gadus vecākajiem asistentiem.

„Enerģijas viņam bija pa pilnam. Viņš jutās pašpārliecināts, citus tas kaitināja, taču tas nav slikti. Vienlaikus viņš mācēja ieklausīties, kas notiek apkārt,” atceras Igors Miglinieks. „Basketbols ir arī mana dzīve. Tam nav politisko, nacionālo vai vecuma robežu. Palīdzēt jaunam trenerim - tas man tobrīd šķita interesanti. Galvenais bija jau iepriekš to apzināties un saprast, vai tam ir vēlēšanās un laiks. Tagad piedalos nometnē un redzu, ka viņa bijušie asistenti māca to, ko es savulaik mācīju viņam. Tas ir patīkami.”

Ienākumi pirmajos trīs gados trenera darbā bija minimāli, taču tas nebija svarīgākais. Gūtās sajūtas nopirkt tik un tā nav iespējams. Mārtiņš patstāvīgi dzīvojis jau kopš 18 gadu vecuma, bijis disciplinēts, tādēļ problēmas ar naudu nav bijušas. No algas varēja kaut ko atlikt arī nebaltākām stundām. „Toreiz man pietika ar diviem treniņtērpiem un pusdienām,” atceras Mārtiņš.

Mārtiņš Gulbis

/

Romāns Kokšarovs, F64

Mācās apvaldīt emocijas

2013./2014. gada sezonā Gulbis atkal bija galvenā trenera Tetera asistents, bet vasarā līdz pat augustam gaidīja jaunu iespēju, kas atnāca no Jelgavas. Tur Mārtiņš pavadīja nākamos divus gadus. Lai gan komandai neizdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs, daudziem klubiem ļoti nepatika braukt spēlēt uz Jelgavu. Pagājušajā vasarā Gulbis atgriezās pie Barons kvartāla stūres, bet komanda jau pirmajos mēnešos pārsteidza ar pārliecinošu uzvaru pār čempioni Valmieru/Ordo un uzvaru pār Ventspili, bet VEF Rīga komandai tika zaudēts tikai ar punkta starpību. Martā baroni salauza arī VEF Rīga pretestību, bet aprīlī vēlreiz apspēlēja Ventspili.

Izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā Barons kvartāls divreiz atspēlējās, bet piektajā spēlē izbraukumā pieveica Jēkabpili. Kas zina, varbūt Gulbja vadītā komanda atkal pabojātu nervus ventspilniekiem, ja vien pusfināla sērija nesāktos jau divas dienas pēc izšķirošā mača Jēkabpilī. Ģimenei šī sērija bija īpaša. Māsa Madara saka, ka īkšķi turēti par Barons kvartāls, vienlaikus uzvaru vēlot Mārim. Lai gan arī bronzas sērijā pirmā spēle tika zaudēta, nākamajos trīs mačos Barons kvartāls iepriekšējās sezonas čempionus uzvarēja ar vismaz 17 punktu pārsvaru, pirmoreiz kopš zeltītās 2010. gada sezonas izcīnot LBL godalgas.

„Šosezon uz play-off spēlēm bijām svaigi,” panākuma iemeslu min Pormalis. „Ir svarīgi, lai maijā nebūtu sajūtas, ka vairs negribas vilkt kājās botas. Šo svaigumu ne tik daudz izjutām ceturtdaļfinālā pret Jēkabpili, cik bronzas sērijā pret Valmieru/Ordo.”

„Aizejam uz treniņu un darām to, kas nepieciešams, lai uzvarētu nākamo pretinieku. Viņš pasaka - būs jādara tā un šitā, bet pēc tam redzi, ka spēles laikā tas tiešām strādā,” stāsta Barons kvartāls komandas kapteinis Salvis Mētra. „Viņam izdodas atrast īsto pieeju katram spēlētājam, viņš prot katru uzmundrināt. Jau toreiz, kad Mārtiņš pirmoreiz kļuva par galveno treneri, sapratu, ka viņš ir atnācis uzvarēt. Doma par zaudējumu pat netika pieļauta. Un mugurkaulu viņš turēja jau no pirmās dienas.”

Mārtiņš atzīst, ka viņš savā neilgajā trenera karjerā ir mainījies. Ja pirms četriem gadiem pēc zaudējuma spēlētāji treniņā vienkārši mirtu nost, tad tagad viņš ir mainījis treniņu metodiku. Emocijas. Tas ir vārds, ar ko daudziem asociējas trenera Gulbja spēles vadīšanas maniere. Bet, vai tad jaunam trenerim vispār var būt citādāk? „Vistrakāk bļauju, kad spēlētāji neievēro manus noteikumus un viņu ķermeņa valoda neliecina par gaidāmām pozitīvām pārmaiņām. Ja esam skatījušies spēļu video un esmu norādījis, ka trešajam numuram ir jāiet pēc atlēkušajām bumbām, bet viņš to nedara, tad gan kļūstu ļoti dusmīgs,” skaidro Mārtiņš. Emociju izvirduma laikā zālē nogrand arī pa kādam spēcīgākam vārdam, tomēr Gulbis piebilst, ka ļoti cenšas ierobežot lamāšanos, jo ar to viņš kaitē pats sev.

Nevarētu gan teikt, ka Mārtiņam ir sliktas attiecības ar tiesnešiem. Varbūt arī viņi ir sapratuši, ka spēles laikā jaunais treneris necenšas kādu aizskart personiski, gluži vienkārši tā izpaužas viņa kaislība pret basketbolu. Mārtiņš pirms spēles var arī pajokot. Tāpat kā skolā ar skolotājiem, basketbolā ar tiesnešiem ir jāatrod kopīga valoda. Bet atšķirībā no skolas gadiem trenera arodā Gulbis mājasdarbus pilda ar ievērojami lielāku uzcītību.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā