Portrets

Lasvegasa jau gadu desmitiem spējusi cilvēkiem sagādāt pasaules centra sajūtu. Ar aizvien pārsteidzošām izklaidēm, nebeidzamu uzdzīvi tuksneša viducī un azartspēlēm, kas spēj sniegt papildus adrenalīna devu pat visprasīgākajam ballētājam. Pilsēta joprojām nebeidz pārsteigt, un šoreiz tas notiek ledus laukumā – durvis uz profesionālo hokeju ļoti iespaidīgi atspērusi NHL debitante Lasvegasas Golden Knights. Par briestošo Vegasas pārsteigumu rakstījām jau decembra numurā, tiesa - tas, ka komanda tiks tik tālu, tobrīd nerādījās pat sapņos... Šonakt zelta bruņinieki uzsāks Stenlija kausa finālsēriju. Kā favorīti!

Šodienas nozīmīgajā uzvarā pār Vāciju par labāko spēlētāju Latvijas valstsvienības rindās tika atzīts Rodrigo Ābols, kura filigrānā piespēle ļāva atklāt mača rezultātu. Nav šaubu, ka lepnums tobrīd bija arī viņa tēva, komandas trenera Arta Ābola sirdī. Pēdējo gadu laikā esam publicējuši garākas sarunas gan ar Arti, gan Rodžeru, cita starpā abiem pajautājot šo to arī vienam par otru. Šodien šķiet piemērots brīdis pāris nelieliem fragmentiem no viņu stāstītā.

Latvijas hokeja izlases uzbrukuma jauda šopavasar regulāri sagādājusi pamatīgas raizes, tāpēc ziņa, ka komandai palīgā no Amerikas steidzas rezultatīvu sezonu Amerikā aizvadījušais Teodors Bļugers, nāk tieši laikā. Jau rīt būs klāt! Pirms diviem gadiem intervijā Sporta Avīzei spēlētājs pastāstīja, kādām izmaiņām gājis cauri, lai hokeja laukumā kļūtu labāks un komandai noderīgāks.

Latvijas hokeja izlase šodien dodas savā pirmajā cīņā 2018. gada pasaules čempionātā, un pirmoreiz šadā līmenī kapteiņa godā komandu uz ledus vedīs Roberts Bukarts. Pirms diviem gadiem plašākā sarunā ar Robertu uzzinājām ne tikai viņa uzskatus par hokeju un stāstus par sportā piedzīvoto, bet arī viņa aizraušanos ar ekonomiku un pirmajiem soļiem biržā.

Viņš ir leģendārākais atlēts, kādu mūsdienās vēl varam skatīt savām acīm kādā no ziemas sporta veidiem. Vai, precīzāk, tagad jāsaka – varējām. 44 gadus vecais biatlona karalis Ūle Einārs Bjerndālens šodien paziņojis, ka noslēdz savu izcilo karjeru. Materiālu leģendārajam norvēģim veltījām pirms diviem gadiem, kad viņš stāvēja uz līdzīga lēmuma sliekšņa. Toreiz Ūle pārdomāja, bet nu tomēr pielicis punktu.

Kad 20 gadu vecumā vienā mirklī sabruka sapnis par basketbolista karjeru, Mārtiņš Gulbis neļāvās ilgstošiem pārdzīvojumiem. Viņš basketbolā atrada sev citu pielietojumu un jau pusgadu vēlāk kļuva par visu laiku jaunāko galveno treneri Latvijas Basketbola līgas vēsturē. Kad no Bolderājas bija jātiek uz Ķeizarmežu, viņš bija gatavs iet kājām. Kad no Rīgas jābrauc uz Jelgavu – gatavs mīties ar riteni. Vislabāk Mārtiņa apņēmību un basketbola fanātismu raksturo tas, ka arī šobrīd nekas nav mainījies. Dodiet tik iespēju trenēt un viņš būs klāt! Par Mārtiņu, kurš šonedēļ vedīs Jūrmalas komandu cīņā Baltijas līgas finālā, rakstījām pagājušajā vasarā.

Tieši vecāku entuziasms un bērnu motivācija, nevis konkrētā sporta veida sistēma ir panākumu atslēga sasniegtajos panākumos. Eiduku ģimene no Vecbebriem lieliski apliecina, ka ar gribasspēku un darbu var sasniegt nospraustos mērķus. Ingus un Anitas ģimene, kurā ir septiņi bērni, divkārt spējusi realizēt olimpisko sapni - nule kā Phjončhanas spēles ļoti labi sevi parādīja Patrīcija Eiduka. Par šo ģimeni plašāk rakstījām 2015. gada ziemā.

2012. gada 24. decembris. Ziemassvētku vakars. Vairums cilvēku tuvinieku lokā lauž piparkūkas un steidz zem eglītes nemanīti pastumt pēdējās dāvanas, bet Gaiļezera slimnīcas palātā tikmēr kāds puisis guļ un pārdomā visu savu dzīvi. Galvā jaucas ārstu teiktais. “Neārstējama slimība... Tev būtu jābūt komā...” Puiša vārds ir Jānis Strenga. Latvijas izlases bobslejists. Olimpiskās spēles tagad šķiet kā tāls sapnis, kas izslīd starp pirkstiem...

Kad viņu gribēja aizsūtīt uz Padomju Savienības tālajiem austrumiem, viņš aizmuka uz Rietumeiropu. Kad uz Polijas robežas siroja bandīti, viņš turpināja ceļu atpakaļ uz Latviju. Bet, kad Latvijas bobslejā nebija naudas, viņš pats vadāja savu ekipāžu uz treniņnometnēm un sacensībām. Sava ceļa gājējs. Tāpēc citiem bieži vien bijis kā skabarga sēžamvietā. Viņnedēļ iekļauts Latvijas olimpiskajā delegācijā uz Phjončhanu un šodien... no tās izslēgts. Jāatzīst, šāds pavērsiens Rodžera Lodziņa personībai ja ne gluži piestāv, tad vismaz nepārsteidz. Par Rodžeru plašāk uzrakstījām pirms gada.

Viņu dēvē dažādi. Autoritāte. Kapteinis. Elks, etalons, paraugs. Pārcilvēks. Šo pacilājošo epitetu uzskaitījumu varētu arī turpināt. Visi šie vārdi izskan no cilvēku mutēm, stāstot par Daumantu Dreiškenu. Šodien Daumants izraudzīts par Latvijas komandas karognesēju gaidāmo Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, tāpēc īstais brīdis materiālam, ko par viņu gatavojām pirms trijiem gadiem.