Meistars

Raimonds Rudzāts, Sporta Avīze 26.augusts 2019
 

4.lapa no 4 lapām

LEĢENDA AR LIELO BURTU

«Arvīds viennozīmīgi ir Latvijas bobsleja Leģenda. Ar lielo burtu. Es otru tādu kadru nepazīstu. Cepuri nost par to, ka savā vecumā viņš vēl turpina darboties. Dzīva leģenda!» komplimentus nežēlo Sandis Prūsis. Jānis Skrastiņš: «Latvijas bobsleja pirmsākumi sniedzas 80. gados, kad cilvēki salasījās kopā un ar laiku izveidojās par izciliem aroda meistariem. Jau pašos bobsleja pirmsākumos pie bobu būves bija Upatnieks, Akolovs, Miezis, Švanks - ap viņiem viss sāka grozīties.»

«No 1983. gada pavasara līdz pat šai dienai viņš ir bobslejā. Tos bobus jau vairs nevar saskaitīt, kas ar viņu kopā ir izveidoti,» rokas noplāta Skrastiņš. «Bobu modelēšanā Arvīdu droši var saukt par mākslinieku. Ar tām prasmēm, kas ir viņam, - pilnīgi noteikti. Modelēšanā visam ir jābūt precīzi, līnijām ir jābūt perfektām. Viņš ir sava amata meistars - tādu šodien vairs nav. Mūsdienās visu var izdarīt datorā. Kā mēs smejamies, mūsu darbi ir gluži kā Mikelandželo - visi vienā eksemplārā. Katrs mūsu bobs ir unikāls - tas ir roku darbs, divus vienādus uztaisīt nav iespējams,» stāsta Skrastiņš. «Tā ir vecā bobsleja skola, bobsleja sirds - bez kuras nevar. Kas tik šajos gados nav nav izmests ārā miskastē! Vienmēr ir taisīti nākamie bobi, lai tiktu uz priekšu - attīstītos,» mūžīgo attīstības principu akcentē BTC šefs.

Arvīds Miezis, rūpīgi apdomājis, nosauc trīs vaļus, kas virsotnē jau 30 gadus tur Latvijas bobsleju: sīkstums, zināšanas, pieredze. «Tik mazai valstij kā Latvija uzturēt tādu dārgu sporta veidu kā bobslejs, - tas ir fenomens! Ar šo sporta veidu nopelnīt nav iespējams - tie ir tikai tēriņi, tēriņi un vēlreiz tēriņi. Vienmēr ir jāiet un jāprasa nauda. Un mēs tik ejam un prasām! Vienmēr izdodas sameklēt. Un puikas brauc. Labi brauc!» lepns leģendārais meistars.


VĒL JĀSTRĀDĀ

Arvīds Miezis pa īstam uzplaukst, pārkāpis Sanda Prūša Ugāles darbnīcas slieksni. Pat ar neapbruņotu aci redzams - viņš ir nonācis savā komforta zonā. Ātrā apgaitā tiek noglāstīti abi izvietotie bobi un veikli iztaujāts izlases treneris par aktualitātēm. Tandēms šajās telpās ir pavadījis daudz laika. «Jūtu, ka viņš reizēm paliek mazliet dusmīgs, kad man vasarā nav darba, ko viņam iedot,» noteic Prūsis. Individuālās fotosesijas laikā Arvīds stāv līdzās bobsleja divniekam. Vēlāk fotogrāfs atzīst - vēl patiesākas emociju izpausmes iztēloties grūti. Šaubu nav - Arvīds Miezis un bobslejs ir viens vesels.

Novembrī atkal jādodas talkā BTC kolēģiem un jāstrādā pie jaunām četrinieku kamanām, pa ceļam no Ugāles stāsta meistars. «Vēl pēdējo reizi...» nosaka Arvīds un prognozē, ka turpmāk Latvijas bobslejs varētu iztikt bez viņa. Skrastiņš, to vēlāk izdzirdējis, vien atmet ar roku - šādas runas viņš dzirdot jau gadiem: «Viņš jau skaita gadus un pats no tiem nobīstas. Es viņam saku: «Neskaties pasē - strādā!» Kā sāk skatīties pasē, paliek bail.»

«Man ir bijusi vienkārši interesanta dzīve bobslejā,» izgājis cauri atmiņu līkločiem, secina Arvīds Miezis. Kā lielāko saviļņojumu, kas gūts bobslejā, viņš min Kalgari olimpiskās spēles. Pēc tam? Oskara Melbārža ekipāžas sudrabs Sočos. Pirmā medaļa bobslejam zem Latvijas karoga. «Mēs tik ilgi to gaidījām un bijām pelnījuši,» lepns par paveikto bobslejā ir Arvīds Miezis. Paldies, Meistar!

P.S. Kad ar Ugāles darbnīcas bobsleja auru jau atkal aprasts, atskan jautājums: «Sandi, kad būvēsim bobu?» Uz ko seko trenera atbilde: «Jānobriest...» Arvīds nočukst, ka pavilcis kolēģi uz zoba. Tomēr, kā zināms, daļa taisnības ir katrā jokā - iekāpis mašīnā, lai dotos prom no Ugāles, Arvīds nosaka: «Kā gribētos kaut ko vēl padarīt...» Tas nozīmē, ka cīņasspars nekur nav pazudis. Latvijas bobslejam tas vēl noderēs.

Arvīds Miezis

/

Dmitrijs Suļžics, F64