Meistars

Raimonds Rudzāts, Sporta Avīze 26.augusts
 

2.lapa no 4 lapām

NERVOZS DARBS

Albervila bija otrās un pagaidām pēdējās olimpiskās spēles, kurās Arvīds Miezis piedalījās arī klātienē. Tās viņam saistās ar vienu no lielākajām vilšanās sajūtām bobslejā. Pēc kritiena treniņā, uz starta tā arī neizgāja Latvijas karognesējs un viena no cerībām Jānis Ķipurs. «Cemme bija pamatīga,» atminas Miezis. «Bija ieguldīts ļoti liels darbs.»

Mūsu stāsta varonim bobslejā ir nācies piedzīvot ļoti plašu emociju spektru. «Mans darbs bobslejā vienmēr ir bijis ļoti nervozs. Ir uztraukums par katru bobu. Savulaik gandrīz trieku dabūju, kad Sandis reiz treniņā smagi nogāzās. Stūres troses savienojums izrāvās no stiprinājuma. Un kritiens. Pārdzīvojums bija pamatīgs...» atceras meistars, ciemojoties pie sava ilggadējā cīņu biedra Prūša. Tāpat kā vēl vienu lielu pārdzīvojumu viņš izceļ Latvijas bobsleja jaunāko laiku drāmu - Jāņa Miņina apendiksa operāciju Vankūverā, kā rezultātā viens no galvenajiem favorītiem četriniekos uz starta tā arī neizgāja.

Pirmajos gados nepieredzējuši bija gan sportisti, gan tehniķi. Sportistiem ar savu veselību bija jāsamaksā par zināšanām, kuras citādāk, kā vien ar puniem un zilumiem, tehnikas attīstītaji iegūt nevarēja. «Sportisti, zobus sakoduši, brauca,» kolēģus vēlreiz uzteic Miezis. «Bobslejistu kritieni daudz iemāca ne tikai pilotiem, bet arī bobu būvētājiem. Pieļautās kļūdas otrreiz nekad vairs neatkārtojas,» uz evolūcijas brīžiem smago ceļu norāda pieredzējušais meistars. Taču pa taisnu taku sportā neved neviens ceļš. «Ir bijušas tādas sezonas, pēc kurām nākas sev atzīt - tā bija neveiksmīga sezona, bobi negāja. Bez tā nevar,» atzīst Miezis. «Kad zinu, ka bobs ir labi iebraukts un pārbaudīts, tad bobsleju varu skatīties ar samērā mierīgu sirdi.»

SĪKUMU NAV

Sīkumu bobslejā nav. «Esmu paskaitījis - pilotam nostājoties uz starta, viņa rezultātu veidos apmēram 1500 dažādi faktori. Viņa rezultāts būs atkarīgs no ledus kvalitātes, laikapstākļiem, boba izsvarojumiem, slieču kvalitātes, to smērvielām, fiziskās kondīcijas (paša un stūmēju), komandas savstarpējām attiecībām. Katrs no šiem un vēl daudzi, daudzi citi faktori ietekmē rezultātu,» uzskaita meistars. Viņaprāt, savu - nebūt ne mazsvarīgu - lomu spēlē arī pašu pilotu zināšanas par tehniku, kuru viņi vada. «Labam pilotam ir jāpārzina tehnika. Viņam jābūt pārliecinātam, jāzina - kā un kāpēc viss kustās tā. Prūsis, Ķipurs, Skrastiņš bija ļoti gudri tehnikā, Zinča gan reizēm - izkāpa no boba, uzspēra ar kāju, nobļāvās, ka mēsls un prasīja citu,» smejoties ekspansīvā pilota izpausmes atceras Arvīds Miezis Un ar piemēru netieši norāda - piloti un to panākumi sasniegšanas veidi mēdz būt dažādi, universiālās receptes bobslejā nav.

Kā piemēru minu kanādieti Lindonu Rašu, kurš pēc vienas no uzvarām iepriekšējās sezonās uzteica Eurotech tehniķu brigādi, kas visu izdarījuši tā, ka pats pilots bobam pirmo reizi pieskāries sacensībās. «Nedomāju, ka tas ir labākais veids, kā bobslejam attīstīties. Bet tagad ir citi laiki. Tehnoloģiju laikmets. Es, piemēram, nevaru šo saremontēt (paņem rokā diktafonu - aut.), bet es to lietoju. Līdzīgi ir ar automašīnām - kādreiz žiguli pats ar savām rokām saliku un izjaucu, paregulēju gan benzīna patēriņu, gan ātruma iespējas. Ar mūsdienu automašīnām tā vairs nevar.» Tam, ka ceļi var būt dažādi, piekrīt arī cits bobsleja darba rūķis, Latvijas izlases galvenais treneris Sandis Prūsis: «Bobslejā var dažādi gūt panākumus. Var būt, ka esi labs sportists labā, spēcīgā komandā, un tev noliek gatavu tehniku priekšā. Arī tā var uzvarēt. Piemērs ir kaut vai Krievijas izlase.» Tomēr Miezis paliek pie pārliecības, ka tehniski zinošam pilotam vienmēr būs priekšrocības. «Tomēr uzskatu, ka labam pilotam ir jāpārzina tehnika. Ja esi pats ar savām rokām visu apgrābstījis, tomēr labāk vajadzētu just kamanas un vieglāk vajadzētu būt braukt,» spriež Arvīds Miezis

Arvīds Miezis

/

Dmitrijs Suļžics, F64

Turpinājumu lasi nākamajā lapā