Dzejnieks ar dzelzs dūri un četrām jostām

Sporta Avīze 22.jūlijs
 
Oleksandrs Usiks ar čempiona jostām / Scanpix
Viņš ir liels savas zemes Ukrainas patriots un spēkus smeļas Dievā. Trīs bērnu tēvs ar augstskolas izglītību. Nereti pārsteidz cilvēkus ar savu matu sakārtojumu un raksta dzeju. Un dzimšanas dienu svin vienā datumā ar boksa leģendu Muhamedu Ali – to pašu, kura vārdā nosaukts kauss, ko viņš vakar pacēla virs savas galvas kā Pasaules Boksa supersērijas čempions. Viņa vārds ir Oleksandrs Usiks. Ar vareno ukraini aprunājāmies pirms viņa cīņas pret Mairi Briedi gadu mijā.

Bērnībā gāju gan uz dejošanu, gan nodarbojos ar džudo, futbolu un dažādiem sporta veidiem. Tomēr, kad 15 gados sāku nodarboties ar boksu, tas mani tik ļoti aizrāva, ka vienkārši pārstāju domāt par jebko citu. Gan dejošana, gan pārējie sporta veidi tajā brīdī beidzās,” pirmsākumus atceras jaunais čempions. “Bokss iemācīja kļūt pieaugušākam, boksā esmu ieguvis daudzus tuvus cilvēkus, ar kuriem satiekos arī tagad, kuri ir mūs ģimenes draugi. Tas ir sporta veids, ko var salīdzināt ar dzīvi. Arī tā mēdz mūs, cilvēkus, sist, sagādā mums pārbaudījumus un grūtības. Tāpat boksā. Gadās nokdauni, pēc kuriem ir jāceļas augšā un jāturpina uzsākto. Gadās zaudējumi, kas jāpārvar un jāiet tālāk. Tāpat arī dzīvē. Bokss savā ziņā ir kā mūsu dzīves spogulis.”

Kas 15 gadu vecumā mudināja aiziet uz pirmo treniņu?

Mans tēvs, kurš diemžēl vairs nav šajā pasaulē, pateica, ka man jānodarbojas ar boksu, un man viss izdosies. Nezinu, kā viņš nonāca pie tādas domas, jo pats nodarbojās ar klasisko cīņu. Es tajā laikā spēlēju futbolu un nepavisam nedomāju par to, ka man vajadzētu sākt boksēt. Taču kādu dienu sēdējām pagalmā, un viens no maniem draugiem izmeta: “Ejam uz boksu! Tur ir treneris, katru dienu notiek sparingcīņas...” Tobrīd man tas droši vien bija kā tāds pārbaudījums - vienkārši lai iemācītos kādus paņēmienus, lai spētu sevi aizsargāt uz ielas savā pilsētā, savā rajonā. Neaizdomājos par to, kā sasniegt izcilus rezultātus. Es vienkārši gāju turp, lai iemācītos pareizi sist, iemācītos cīnīties profesionālāk.

Kas bija jūsu elks boksā vai sportā vispār?

Elka man nav, jo esmu pareizticīgais, un viens no pareizticības desmit baušļiem nosaka neveidot sev elkus. Man ir mīļākais bokseris, kam esmu sekojis līdzi no brīža, kad tāda iespēja radās televīzijā un kasetēs, un tas ir Muhameds Ali. Man viņš ļoti simpatizē ne tikai kā bokseris, bet arī kā personība. Man pat ir bijusi arī automašīna ar viņa attēlu. Turklāt abi esam dzimuši vienā dienā - 17. janvārī.

Kas ir tas, kas treniņu procesā nepatīk visvairāk?

Nevar teikt, ka nepatīk, taču sagatavošanās periodā, kad ir trīs treniņi dienā - ir grūti. Trīs nedēļas tādas. Sparingcīņas man patīk daudz labāk, bet vislabākā daļa, protams, ir pati cīņa.

Cik laika vajadzīgs, lai atjaunotos pēc cīņas? Un ko darāt, lai tas notiktu ātrāk?

Viss ir atkarīgs no tā, kad plānots nākamais mačs un cik smaga bijusi iepriekšējā cīņa. Visbiežāk man tas ir apmēram mēnesis. Tā gan nav tāda atjaunošanās, kad vienkārši izslēdzies un neko nedari. Pasīva atpūta neatjauno, nepieciešama aktīva atpūta - peldēšana, viegla skriešana, spēles, masāžas, procedūras, sauna... Triju - četru nedēļu laikā var atjaunoties diezgan labi. Pēc tam jau ļoti gribas doties trenēties zālē.

Piekop arī kādus ekstrēmākus atjaunošanās paņēmienus - ledus vannas, kriosaunu?

Arī to. Kriosaunā mans uzturēšanās rekords ir piecas minūtes mīnus 120 grādos.

Kur jūs šobrīd dzīvojat?

Dzīvoju un šobrīd arī trenējos Kijevā.

Esat dzimis Krimā, kas pēdējo pāris gadu laikā daudz pārcietusi. Sāpīgs temats?

Par šo tēmu cenšos nerunāt... Taču šad un tad turp aizbraucu pie radiem un draugiem.

Kaut kam bez boksa un ģimenes arī vēl atliek laiks?

Kad gatavojos cīņai, dabiski, ka pilnībā nododos sagatavošanās procesam, treniņiem un organisma atjaunošanai. Starp cīņām - tad vairāk laika cenšos pavadīt ar ģimeni, ar bērniem. Vadāju bērnus uz skolu un dārziņu, kā arī no turienes mājās. Kopā ar sievu ejam uz vecāku sapulcēm, piedalos viņu dzīvē, tiekamies ar meitas klases audzinātāju un apspriežam, kas meitai ir vai nav vajadzīgs, ejam uz dārziņu un runājam par to, kā puikas uzvedas dārziņā. Mums vaicā, kā viņi uzvedas mājās. Viss kā jebkurā ģimenē, kurā aug mazi bērni.

Varbūt ir arī kāds personisks vaļasprieks?

Patiesībā ir gan. Atzīšos - es rakstu dzeju.

Varat kaut ko nocitēt?

Labi, lai būtu viens pants:

Казацкий дух у нас в сердцах, любовь несем родным и близким

И больно делаем мы тем, кого мы любим болше жизни.

Родные, простите за поступки наши и не держите на нас зла,

Ведь мы по жизни рядом с вами. Поддержка наша — Небеса*

Par mata tiesu uzvarētā Supersērijas pusfinālcīņa pret Mairi Briedi Rīgā bijusi līdz šim smagākā Oleksandra Usika karjerā. Eksperti bija vienprātīgi - uzvarētāju toreiz, 27. janvāra vakarā, izšķīra pāris precīzi sitieni. Ja ne Maira trauma... Lai vai kā, šobrīd Usiks ir ringa karalis ar Muhameda Ali balvu un četrām (WBC, WBO, WBA, IBF) čempiona jostām. Palnīti.

* Kazaku gars mums sirdīs mīt, mīlestību sniedzam mīļiem, tuviem

Un sāpes sagādājam tiem, ko mīlam vairāk vēl par dzīvi.

Mīļie, piedodiet mums mūsu maldus un ļaunu sirdī neturiet,

Jo dzīvi vadām blakus jums, un mūsu atbalsts debesīs.