Balcers pret Norvēģiju: svešais starp savējiem

Sporta Avīze 5.maijs
 
Rūdolfs Balcers / arhīvs
Rūdols Balcers šobrīd ir viens no intriģējošākajiem jaunajiem spēlētājiem Latvijas hokejā un šodien piedzīvo savu debiju pieaugušo valstsvienībā. Zīmīgi, ka tas notiek mačā pret Norvēģiju – valsti, ar kuru spēlētājs saistīts tik cieši, ka nu jau ilgus gadus uzskata par savām mājām. Rūdolfa portretu ieskicējām žurnāla marta numurā.

Latvijas hokejisti sapni reiz sasniegt NHL cenšas īstenot pa dažādiem ceļiem - cits brauc uz Ameriku vai Kanādu, cits zināšanas smeļas Zviedrijā, kas starp Eiropas valstīm ir labākais tilts uz okeāna otru krastu, vēl kāds - paliek mājās un cer, ka tiks pamanīts. Par jaunajiem hokejistiem, kuri karjeras attīstības labā pārceltos uz Norvēģiju, katru dienu ziņās nestāsta. Tomēr liepājnieks Rūdolfs Balcers 14 gadu vecumā pieņemto lēmumu doties uz Oslo piepilsētu, lai pievienotos Lorenskog komandai, nenožēlo. Lai gan nevienam neapgalvo, ka tas būtu pareizākais ceļš.

Kad vēl spēlēju Liepājas Metalurgā, arī jaunajiem hokejistiem sāka ieviest līgumus, un cilvēkiem uzreiz sākās panika - bija runas, ka tad nedrīkstēs braukt prom, vai arī būs pašiem tie jāizpērk par lielām summām,” pirmssākumus laimes meklēšanai ārzemēs atceras Balcers. Viņa komandas biedra Maksima Ponomarenko tētis bija atradis norvēģu komandu, kura Rīgā grasījās piedalīties pārbaudes turnīrā un bija gatava dot abiem latviešiem iespēju cīnīties par vietu sastāvā.

Sēdēju, domāju un izdomāju - nu, labi, aizbraukšu un uzspēlēšu. Aizvadījām ļoti labu turnīru, un uzreiz sekoja piedāvājums: aiziet - brauciet kopā ar mums atpakaļ uz Norvēģiju! Tajā brīdī šķita - kāpēc gan nepamēģināt?” pats sev vaicājis Balcers. Pametot mājas, gan nebija pārliecības, ka pēc nedēļas vai mēneša viņš nebūs spiests atgriezties mājās. Tomēr pirmie iespaidi bija tik labi, ka šaubas acumirklī izgaisa, un Norvēģija drīz vien kļuva par jaunajām mājām. Citi komandas biedri aizbrauca uz Zviedriju vai Ameriku, kamēr uz jaunajiem norvēģiem Latvijā skatījušies ar šķību aci, sak - beidziet smīdināt, tur taču hokeju nespēlē... “Paskatoties atpakaļ, varu teikt, ka izdarīju pareizo izvēli - Norvēģija nebija sliktākais variants,” saka 20 gadus vecais uzbrucējs.

Par savām mājām Balcers nu jau vairākus gadus uzskata nevis Latviju, bet Norvēģiju, un, lai gan mūsu sarunas laikā nevienu brīdi neaizķeras un ne reizi nejautā pēc kāda aizmirsta vārda, smejot atzīstas - norvēģu valodā, iespējams, runā pat labāk nekā latviski. “Norvēģijā es gāju skolā. Mana draudzene ir no Norvēģijas, arī ģimene vairākus gadus tur dzīvo. Vasarā vispirms aizbraucu un padzīvojos pa Norvēģiju, un tikai tad atbraucu līdz Latvijai...” Tomēr hokeja laukumā Balcers joprojām ir latvietis, kura kvēls sapnis ir aizbraukt uz pasaules čempionātu.

Vienmēr esmu sekojis līdzi Latvijas izlases gaitām, vienmēr esmu braucis uz junioru pasaules čempionātiem. Uzvilkt sarkanbaltsarkano kreklu un pārstāvēt visu valsti - tas būtu liels gods. Jo īpaši tāda līmeņa turnīrā kā pasaules čempionāts,” uzskata Balcers. Jā, viņš seko līdzi arī Norvēģijas valstsvienības rezultātiem un panākumiem, bet tikai tāpēc, ka komandā spēlē vairāki viņa draugi. Savstarpējo maču gadījumā nav pat jādomā, kurai komandai jutīšu līdzi, neminstinādamies ne brīdi noteic Rūdolfs.