Kivlenieks pie NHL sliekšņa

Sporta Avīze 8.janvāris
 
Matīss Kivlenieks / Scanpix
Pērn maija beigās NHL klubs Kolumbusas Blue Jackets paziņoja, ka paraksta līgumu ar jauno latviešu vārtsargu Matīsu Kivleneku. Un septembra vidū 21 gadu vecais puisis jau sargāja vārtus pārbaudes spēlēs pret pēdējo gadu NHL čempionvienībām Blackhawks un Penguins. Sezonu Matīss aizvada Blue Jackets fārmklubā Klīvlendas Monsters, taču šodien nu jau ceturto reizi šosezon izsaukts uz NHL. Šādi turpinot, debija nav aiz kalniem!

"Tāds ir mans ieradums, mana rutīna - tā vienmēr bijis un tajā nekad neko nemainu. Ierodos hallē, pārģērbjos, un, kad līdz spēles sākumam palikušas precīzi divas stundas - viss, manis vairs nav. Es esmu slēgts..." stāsta vārtsargs, kuru intervējām aizvadītajā rudenī. "Man tam nav racionāla pamatojuma vai izskaidrojuma, taču arī mainīt neko negribas - jo ieradumam ir liels spēks. Nav tā, ka es šīs divas stundas domātu tikai par gaidāmo spēli, drīzāk vienkārši cenšos padzīvot savā pasaulē ar savām domām. Uzlieku austiņas, klausos mūziku, cenšos nesarunāties ar citiem. Kad tuvojas mača sākums, sāku koncentrēties tam - galvā iztēlojos, kā atsitu metienus, izeju cauri dažādām spēles situācijām. Tobrīd nepieciešamas pozitīvas domas - es ticu, ka tas palīdz. Ja būsi negatīvs, tad kā uzvarēt."

"Apzinos, ka man vispirms jāpavada laiks AHL. Ir jāattīstās, jo tā uzreiz tikt NHL ir ļoti grūti," atzīst Matīss. Sapni par lielo līgu, protams, gribas piepildīt pēc iespējas ātrāk, taču... "Jāskatās, kad patiešām būšu tam gatavs. Ja godīgi, man ir sajūta, ka nav tā, ka pietrūktu ļoti daudz. Bet pāris gadi būs nepieciešami. Tad redzēsim, kādas būs treneru domas. Pats jau varu domāt, ka esmu gatavs, cik vien man tīk, bet, ja tāpat nedomās arī viņi, mani nekur neizsauks. Šobrīd svarīgākas ir strādāt un tiekties uz priekšu, tad arī iespēja atnāks. Hokejs ir mans darbs, mana profesija, ar ko nopelnu sev iztiku, taču vienlaikus arī sirdij tuva nodarbošanās, ar kuru vienmēr esmu gribējis saistīt savu dzīvi. Cik vien sevi atceros - gribējis vairāk par visu!"

Dodoties uz ASV, spēlētājam bija dilemma - mācīties universitātē, vai uzreiz mesties iekšā profesionāļa karjerā. "Tas nebija vienkāršs lēmums, galvā bija karuselis. Pirmajā dienā sēdēju un domāju - tomēr gribu uz koledžu. Otrajā dienā - nu, nē, tas taču ir NHL klubs! Nākamajā jau atkal - jā, bet izglītību vajag un varbūt pēc tam tomēr izdosies vēlreiz... Nebija viennozīmīgs skats uz to, kā rīkoties, pirms tam jau biju pilnībā sagatavojies doties uz Minesotas Štata universitāti, bet... Beigu beigās tomēr sapratu, ka tieši profesionālais hokejs ir tas, ko es vēlos - tas, pēc kā vienmēr esmu tiecies. Sapratu, ka vēlāk var nākties nožēlot un tad visu mūžu dzīvot ar savu garām palaisto iespēju. Tāpēc arī uzliku parakstu uz līguma. Tas vienmēr bijis mans sapnis. Vien nedomāju, ka tas pienāks tik ātri."