Ozoliņš: "Neesmu ideāls. Ne tuvu."

Sporta Avīze 28.septembris
 
Sandis Ozoliņš / Romāns Kokšarovs, F64
Sanda Ozoliņa laiks pie Rīgas Dinamo stūres ir noslēdzies. Ne tā, kā to bija iecerējis viņš pats, un ne tā, kā gaidīja atlikušie komandas līdzjutēji. Zinot Sanda augstos standartus un kritisko attieksmi pašam pret sevi – viņam priekšā grūts periods. To, ka pats vērtē sevi zemāk, nekā sajūsminātā publika, torbīd vēl hokejists Ozoliņš intervijā Sporta Avīzei atzina vēl 2014. gadā.

“Mīts par mani kā baigo runātāju un komandas noskaņotāju? Tie ir reti gadījumi, kad man nākas to darīt! Vismaz man pašam tā šķiet. Būtībā jau viss atkarīgs nevis no manis, bet no tiem spēlētājiem, kas ir komandā - vai viņi atsauksies un reaģēs, vai ne. Es varu runāt vienalga kādas iedvesmojošas runas, taču, ja pretī sēž ar akmens sejām vai pilnīgu vienaldzību...” savu kapteiņa, iedvesmotāja un teju dižā vadoņa tēlu tolaik komentēja pats Sandis. “Nav tā, ka es katru reizi simtprocentīgi trāpītu tā, ka džeki dzird un uzreiz pa taisno viss arī notiek, nē. Tik daudzas reizes esmu nošāvis garām! Tā, ka pēc tam pašam ir sajūta: “Murgs, ko es tikko vispār pateicu?!” Vai, teiksim, pusceļā aizmirstu galveno domu, ko vispār gribēju pateikt, atverot muti... Citas dienas man arī pašam nav tās sajūtas - pats esmu tādā dvēseles stāvoklī, kad nezinu, ko darīt. Ir bijuši arī tādi brīži! Neesmu ne robots, ne viszinītis. Visgudrākais. Neesmu! Esmu kļūdījies. Daudz reižu, pilnīgi nelaikā un nevietā. Neesmu ideāls, ne tuvu. Tas, ka man uzliek tādu zīmogu - nu, neko, ar to vienkārši jāsadzīvo. Neiešu taču protestēt un katru reizi visus pārliecināt, ka tā nav.”

Tobrīd, gatavojoties savām pēdējām olimpiskajām spēlēm, Ozoliņš atzina - ar gadiem iemācījies rūpīgāk izvērtēt sevi, savas sajūtas, rīcības un reakcijas. “Bija periods, kad man nācās to visu analizēt. Savas rīcības un darbības, savu domāšanas veidu, instinktus. Pat ļoti daudz. Un tas man patiešām palīdzēja daudz ko saprast un atrast izskaidrojumu. Pēdējā laikā daru to mazāk, taču tagad daudzas lietas jau saprotu, izprotu un zinu, no kurienes tas nāk un kāds tam pamats. Un cenšos neitralizēt - tas, ja runājam par negatīvajām lietām. Ne vienmēr izdodas. Par pozitīvajām? (Gara izelpa.) Cenšos būt labs. Ne vienmēr sanāk. (Gardi smejas.) Noteikti daudziem cilvēkiem ir atšķirīgs viedoklis par mani, taču tā ir daļa no darba, ko darām - mēs esam publiskas personas, ko apspriež un analizē, vērtējot gan mūsu darbu, gan privāto dzīves pusi. Dažiem patīku, daži uzskata, ka esmu kretīns, bet lielākajai daļai droši vien vienalga.”