55 no 57: Gudļevskis pret Kanādu

Sporta Avīze 6.maijs
 
Kristers Gudļevskis / Scanpix
Pirms trim gadiem pavasarī uz garāku sarunu aicinājām hokeja vārtsargu Kristeru Gudļevski. Protams, ka aizrunājāmies arī par tā paša 2014. gada olimpisko spēļu fantastisko ceturtdaļfinālu pret Kanādu, kurā Gudijs atvairīja 55 no 57 labāko NHL Kanādas profesionāļu metieniem.

Par to, ka viņam būs jāstāv Latvijas olimpiskās hokeja izlases vārtos arī ceturtdaļfinālā pret Kanādu, Kristers uzzināja uzreiz pēc grupu turnīra pēdējās spēles ar Šveici, kurā mūsu komanda svinēja tikai pirmo uzvaru Soču olimpiādē. “Devos uz ģērbtuvi, lai noģērbtos un nomazgātos. Principā grasījos doties uz olimpisko ciematu, kad mani pasauca un paziņoja, ka rītdien spēlēšu.” Tā brīža izlases treneris Teds Nolans bijis kodolīgs un tikai piebildis: “Let’s gonna beat Canadiens!" (Dosimies uzvarēt kanādiešus!)

“Tas nebija mierīgs vakars... Aizmigt nebija problēmu, tomēr prāts jau ieslēdzās spēles režīmā. Uzreiz sev noteicu, ka galvenais nebaidīties. Jāspēlē un jācīnās, tad viss arī sanāks.”

Spēlei Kristers gatavojies sev ierastā režīmā. “Centos aizvadīt labu rīta treniņu, jo pirms tam bija brīvākas dienas, daudz enerģijas sakrājies. Vēlējos kārtīgi iesildīties jau no rīta. Pārāk labs rīta treniņš gan nesanāca... Kaut kā neķērās.”

Rīta treniņus viņš gan neuztver kā rādītāju, kam būtu jāpievērš liela uzmanība. “Tajā vari nostāvēt perfekti, bet vakarā spēle neaiziet. Vai arī otrādi. Satraukums bija. Zinājām, ka spēle būs ļoti grūta. Svarīgi bija labi iesākt, lai var aizķerties, un tad jau tālāk redzētu, kā beigās sanāks. Tāds bija spēles plāns. Centos neizdomāt neko jaunu savā rutīnā. Pirms spēles nedaudz paspēlēju bumbu, iesildījos, pastaipījos, sakopoju domas. Tam sekoja pirmsspēles iesildīšanās, kurā kārtīgi jāpasvīst, tad jāmēģina relaksēties, nomierināties un izbaudīt mirkli - jo tā tomēr ir olimpiāde.”

Nolans pirms spēles ģērbtuvē mierināja puišus, ka visas komandas var uzvarēt, un Kanāda nav nekāds izņēmums. Tika pieminēts arī hrestomātiskais 1980. gada olimpiādes piemērs: “Vēsturē bijuši dažādi pārsteigumi. Piemēram, kad 1980. gada olimpiskajās spēlēs ASV uzvarēja PSRS izlasi. Šodien ir mūsu iespēja paveikt, ko līdzīgu.”

Kristers Gudļevskis

/

Scanpix

Spēlē Gudļevskis esot iejuties diezgan labi. “Kaut kā uzreiz vēlējos ieiet spēlē, atsist pirmo ripu. Kad tas izdevās, tad uzreiz sapratu, ka šovakar var arī aiziet. Vienkārši censties lasīt spēli, pārāk nelēkāt pa vārtiem. (Pēc pirmajiem ielaistajiem vārtiem) galvenais bija nekrist panikā. Pirms tam spēle gāja normāli - puiši cīnījās, bloķēja ripas, ko varēju, to atsitu. Labi, iemeta ripu, bet svarīgi bija nesacepties. Redzēju, ar kādu atdevi laukumā cīnās pārējie, un tas dzina uz priekšu arī mani. Neilgi pēc zaudētajiem vārtiem arī mēs guvām vārtus, un jau 1:1. Tobrīd galvā iezagās doma, nav tik traki - tajā spēlē varam aizķerties! Mirklī, kad Kulda deva piespēli, es padomāju - ko viņš dara?! Jo šķita, ka pārredzu laukumu. Līdz brīdim, kad pārlaidu acis uz centru, un pamanīju, ka viens tur jau lido un pieņem ripu. Tad gan bija tā - oho, tas gan bija kaut kas! Piespēles brīdī nemaz nepamanīju, ka Dārziņš jau skrien uz vārtiem.”

Kristers atceras, ka pēc pirmās trešdaļas ticība par saviem spēkiem kļuva vēl lielāka un otrā trešdaļa pat šķitusi diezgan viegla. Pirms izšķirošās trešdaļas izlases kapteinis Sandis Ozoliņš visiem ģērbtuvē pateica, ka šis ir mūsu mirklis, šī ir mūsu svarīgākā spēle. Ja katrs atdos visus savus spēkus, tad var paveikt ko īpašu...

Turpinājumu lasi nākamajā lapā