Znaroka variants jeb Kā Dārziņš kanādiešiem iemeta

Sporta Avīze 30.mar
 
Soču olimpiskās spēles Latvijas hokeja vēsturē ieies ne tikai ar kaujniecisko 1:2 pret Kanādu ceturtdaļfinālā, bet arī ar kombināciju, pēc kuras vārtus guva Lauris Dārziņš. Kanādas hokeja apskatnieki bija šokā: kas tikko notika laukumā? Tiešām latviešiem tas bija iespēlēts variants un viņi ar šādu viltību mums iemeta vārtus!? Tieši tā! Kas tad notika laukumā.

Teksts Aigars Cipruss, hokeja treneris

Šīs kombinācijas izspēle Latvijas izlases arsenālā ir kopš Oļega Znaroka laikiem, taču, ja gribam būt pavisam godīgi, arī viņš nav tās izgudrotājs. Znaroks šo viltību aizguva no Elektrēnu Energija vienības, kas šādā veidā bija viņa komandas vārtos iemetusi pat divas ripas Latvijas atklātajā čempionatā. Taču arī leiši nav pionieri, jo tā vecajos laikos spēlēja CSKA, un būtiska ir pirmā - t.s. aizsarga garā piespēle.

1. Pirmsākumi. CSKA laikos kombinācija parasti sākās, kad iemetiens bija zonā pie savas komandas soliņa. Tad labās malas uzbrucējs leca mainīties, to darot tuvākajās durtiņās, bet viņu nomainījušais uzbrucējs no soliņa izleca ārā pa tālajām durtiņām, aiz muguras pretinieku aizsargiem. Tad sekoja garā piespēle un uzbrucējs lepnā vientulībā aizslidoja pret vārtsargu. Tolaik gan maiņu koridoru tiesneši tik smalki nesvilpa.

2. Mūsu izpildījums. Sočos šo Znaroka kombināciju izspēlēja mūsu pirmā maiņa. TV pārraidē gan nebija redzams, kurš mūsu izlases hokejists nomainās un pazūd tuvajās durtiņās, tāpat nebija redzama epizode, kā Lauris Dārziņš izlec pa tālajām durtiņām. Tas bija pārsteigums ne tikai kanādiešiem, bet arī televīzijas operatoriem, un Lauris jau bija aiz muguras Kanādas aizsargam! Viss iznāca tik labi, ka šo epizodi pat varētu uzņemt mācību filmā. Izspēli retāk izmanto, kad iemetiens ir vidējā zonā, bet šoreiz tiešām viss iznāca ideāli. Jānis Sprukts bija uzvarējis iemetienā, ripa bija Artūra Kuldas, viņš ļoti labi pievērsa sev kanādiešu uzmanību, arī pārējie darīja visu pareizi un tad būkšķ! - Lauris jau aiz muguras aizsargam, Artūra tālā piespēle viņam, un labrīt, Kanāda!

Romāns Kokšarovs, F64

3. Komentārs. Lai viss izdotos uz tip-top, jābūt ideālai visu laukumā esošo spēlētāju sadarbība. Ja laukumā lecošais to darīs par ātru, tiesneši var iedot sodu par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Arī aizsargam piespēle jāiedod īstajā momentā, mirklis par ātru, tas būs pārmetiens, mirklis par vēlu - sāncenšu aizsargs var ripu pārķert. Dārziņš bija ātrumā, aizsargam cerību viņu noķert praktiski nekādu, jo viņš bija gatavojies segt to spēlētāju, kas iet uz nomaiņu, bet te viņam pēkšņi viens izlecis aiz muguras. Rokas Laurim ļoti veiklas un mūsu izlasei iznāca viens no skaistākajiem vārtu momentiem visā olimpiskajā turnīrā.