Atrast iemeslu rītos izkāpt no gultas

Jānis Freimanis 15.novembris 2018
 
Natālija Novikova / Rūta Kalmuka
Ikviena cilvēka dzīvē gadās strauji pavērsieni. Apstādina, sapurina. Dažreiz notriec gar zemi. Pirms astoņiem gadiem ekonomisti Natāliju Novikovu liktenis pekšņi apsēdināja ratiņkrēslā. Dažus gadus vēlāk viņa pirmoreiz mūžā atklāja, ko nozīmē sportiskais azarts, bet šobrīd jau ir Baltijas ratiņtenisa čempione, un izveidojusi labdarības fondu, kas palīdz adaptēties dzīvei bērniem ar kustību traucējumiem. Natālija nav atmetusi cerību kādudien atkal staigāt, taču kopš nonākšanas ratiņkrēslā viņa ir sapratusi, cik daudz gan cilvēks spēj paveikt arī bez kāju palīdzības. Taču ir svarīgi atrast sev nodarbošanos.

Iemācīties sadarboties ar sevi

Trīs gadu laikā kopš nonākšanas ratiņkrēslā Natālija bija izmēģinājusi visdažādākās nodarbes. Viņai allaž bija paticis darboties, kaut ko izveidot ar roku palīdzību, un tobrīd tas lieti noderēja. Natālija sāka gleznot, veidoja dekupāžas. Līdz kādu dienu rehabilitācijas centrā Vaivari satika Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti. Ar gadu gaitā uztrenēto aci savējo vidū ieraudzīt potenciālos sportistus Daiga pamanīja un taisā ceļā devās klāt arī Natālijai. Vai negribot nodarboties ar sportu? Tas bija ne tikai jautājums, uz ko jāatrod atbilde, bet arī atskārsme - kā gan es iepriekš nebiju par to iedomājusies!

Dadzīte ieteica peldēšanu, taču tā brīža fiziskajā stāvoklī ūdens Natālijai šķita pārlieku auksts - lai gan agrāk viņa bija metusies peldēt jebkur un jebkādās ūdenstilpnēs. Arī komandas sporta spēles viņu nesaistīja, taču teniss iepatikās jau no pirmā treniņa. Jaunībā viņa raketi rokā bija turējusi, taču tā vairāk bija jautra laika pavadīšana kopā ar draugiem, nevis trenēšanās. Natālija neslēpj, ka bija un joprojām ir grūti, taču iedvesmoja iespēja braukt uz turnīriem un būt starp savējiem. Savējie - tas ir pašas Natālijas lietots termins. Pirmo pusgadu viņa nospēlēja parastajā ratiņkrēslā, bet tad tika pie tenisam pielāgota ratiņkrēsla, kurā būtiskākā atšķirība ir slīpi izvietotie riteņi, kas krietni uzlabo manevrēšanas spējas. Tagad viņa pat vairs nespēj iedomāties, kā var spēlēt tenisu, sēžot parastajā ratiņkrēslā.

Nonākusi paralimpiešu vidē, Natālija atklāja, cik daudz gan cilvēki ir spējīgi izdarīt par spīti dažādiem ierobežojumiem. Pirmajā turnīrā viņa baidījās piedzīvot kaunu, taču saņēma apkārtējo uzmundrinājumu un devās kortā. Tad viņa pirmoreiz ieraudzīja īstus paralimpiskos sportistus, kuri tenisu spēlē jau gadiem, un pirmoreiz izjuta sportisko azartu. Iepriekš savā dzīvē Natālija ar sportu bija uz Jūs, savā personībā drīzāk izjūtot šķietami tik pretējo, māksliniecisko stīgu. Taču teniss viņu satvēra cieši un vaļā nav palaidis. Aizrāva ar to, ka tas ir individuālais sporta veids, kurā tev nav neviena, aiz kā paslēpties, viņa atzīst.

„Tenisā pretinieks nav galvenais, jo īstā cīņa notiek pašam ar sevi. Tici vai netici, vari vai nevari. Atceros, kā vienā mačā pirmajā setā nonācu iedzinējos ar 0-5, lai gan parasti šo pretinieku biju uzvarējusi. Nesapratu, kas notiek. Bet tad kaut kas ieslēdzās, un uzvarēju setu ar 7-5, bet nākamajā biju pārāka ar 6-2. Pēc tam pie sevis prātoju - kas gan notiek cilvēka galvā? Un, kā iemācīties sadarboties, lai dabūtu no sevis laukā maksimumu?” stāsta Novikova.

Interesanti, ka ratiņtenisa turnīros nav vecuma grupu iedalījuma, tādēļ reāla ir iespēja, ka 50 gadu vecumā ar dažu gadu stāžu tenisā pretī vari dabūt 25 gadus vecu pretinieku, kurš ar tenisu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Pirmajos turnīros Natālija zaudējusi gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs. Bija smagi. Taču tad viņa saprata, ka jāizvirza sev reāli mērķi. Atsist bumbiņu konkrētajā izspēlē, pacīnīties par uzvaru geimā, par uzvaru vienā setā. Svarīgākais, lai pēc mača nav sajūtas, ka tev nekas nesanāca. Nereti gadās, ka šādi pat tiek gūtas uzvaras, taču tās nesniedz gandarījumu. Labāk zaudēt stipram pretiniekam, bet cīņā. Tāpat ir svarīgi rūpīgi izvēlēties turnīrus, lai būtu izredzes pārvarēt vismaz pirmās pāris kārtas.

Jaunākajā Starptautiskās tenisa federācijas (ITF) rangā Novikova pakāpusies uz 62. vietu, kas viņai ir karjeras rekords. Par spīti tam, ka šogad viņa izgājusi sarežģītu rehabilitācijas procesu, kas atņēmis milzum daudz spēka.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā