Grēku pilsētas bruņinieku izšķirošā kauja

Sporta Avīze 28.maijs
 

2.lapa no 3 lapām

Vārtsargu lazarete

Viens no komandas panākumu stūrakmeņiem gan tika pamatīgi izļodzīts jau pašā sezonas startā. Sezonas pirmajās trīs spēlēs ielaižot tikai četrus vārtus no 107 pretinieku metieniem, Flerī komandai iedeva cerību un pārliecību, taču tad gūtais smadzeņu satricinājums viņam lika atdot vietu laukumā otrajam vārtu vīram Malkolmam Subanam. Katastrofa? Nē. 23 gadus vecais vārtsargs savu iespēja izmantoja lieliski, pagarinot komandas uzvaru sēriju ar ar panākumiem pār Bruins un Sabres, taču savā trešajā mačā bruņinieka kārtā, ak, vai - trauma uz nākamajām četrām nedēļām nopļāva arī viņu. Izejas nebija - nākamā Vegasas izvēle bija Subana vienaudzis, NHL laukumos pirmoreiz kāju sperošais zviedrs Oskars Dansks. Katastrofa? Nē! Savā pirmajā nedēļā lielajā līgā zviedrs vispirms palīdzēja savai komandai ar 4:2 apspēlēt nesenos NHL čempionus Čikāgas Blackhawks, bet trīs dienas vēlāk atstāja sausā Kolorado (7:0), beigās iegūstot NHL Nedēļas spēlētāja titulu!

Trīs reizes varat minēt, kas notika nākamajā mačā. Pareizi, Dansks atstāja laukumu ar savainojumu. Katastrofa? Diemžēl... Maksims Legass - vēl viens NHL debitants un ceturtais (!) Golden Knights vārtsargs desmit spēlēs - šim vezumam vairs nebija gatavs. No nākamajām sešām spēlēm komanda zaudēja piecās, lai gan pretinieku vārtos meta vidēji vairāk nekā trīs ripas... Notikušais vārtsargu līnijā iezīmēja problēmu, ar ko Vegasas klubam būs jārēķinās - traumas ir neprognozējama lieta, un tieši tāpēc NHL komandas darbojas ciešā sasaistē ar AHL, kas operatīvi var piegādāt nepieciešamos papildspēkus uz frontes līniju. Golden Knights ir pavisam jauns klubs, un šī bija pirmā reize Gallarda trenera karjerā, kad krīzes brīžos fārmklubs kā atbalsta punkts izpaliek. Jā, Lasvegasai ir vienošanās ar Čikāgas Wolves no AHL, taču īstā saikne, lai sadarbība spēlētāju rotācijā dotu vēlamo rezultātu, abiem vēl jāmeklē.

Tikpat liels nezināmais ir Golden Knights spēle skaitliski nevienādos sastāvos. Nav noslēpums - šodienas hokejā bez rezultatīvas spēles vairākumā un zvērīgas cīņas, aizsargājoties mazākumā, pie uzvarām ir sarežģīti tikt. Debitantu sezonas sākuma uzvaras gājienā ēnas zonā palika fakts, ka pirmajās desmit spēlēs rādītāji spēlei vairākumā un mazākumā bija vieni no zemākajiem visā līgā. Tas var šķist otršķirīgs rādītājs, kamēr uz tablo ir komandai labvēlīgs rezultāts, taču ar augstākas klases pretinieki šādu nekārtību un vaļības nepiedod.

Ar lielu interesi tika gaidīts, ko Lasvegasas Golden Knights varēs nodemonstrēt ienaidnieku teritorijā, un pirmā izbraukuma sērija arī savā ziņā izlīdzināja uzpūstās cerības ar realitātes sajūtu. Nu māk hokeju spēlēt visi NHL klubi, un jaunpienācēju ambīcijas nedaudz atsēdināja gan divi zaudējumi Ņujorkā (3:6 pret Islanders un 4:6 pret Rangers). Tam sekoja vēl viena sakāve Bostonā ar 1:2, uzvara Kanādas tūres pirmajā spēlē pret Otavas Senators (5:4), bet turpinājums gan atkal lika atkrist atpakaļ, zaudējot Toronto un Monreālā. Protams, neaizmirsīsim - tas viss, spēlējot ar ceturto numuru vārtos, un - tomēr.

Vēsture atbalsta pesimistus

Jautājums, uz ko daudzi meklē atbildes ne tikai Lasvegasā, bet krietni lielākos Amerikas plašumos, ir par Golden Knights izredzēm sezonā kopumā. Pirmais vilnis pārvarēts, bet diez vai varētu piekrist tiem pārgalvīgākajiem optimistiem, kuri prognozē, ka šis Pelnrušķītes cienīgais stāsts beigsies pēc laimīgākā scenārija - proti, ar iegūtu Stenlija kausu jau pirmajā kluba pastāvēšanas sezonā. Atliek pašķirstīt NHL vēstures lappuses un izšaut kaut vai vienu zīmīgu faktu, proti - pēdējo 26 gadu laikā nevienam līgas debitantam nav izdevies kaut vai uzspēlēt Stenlija kausā.

Stop! Kāds atgādinās - bet nevienam citam taču arī nav bijis tik jaudīgs sezonas sākums kā šogad Vegasai! Ja vēršam uzmanību uz klubiem, kas NHL čempionāta durvis vēra kopš 1991. gada, tikai trīs no deviņām - Tampabejas Lightning 1992./93. gada sezonā un Floridas Panthers un Anaheimas Mighty Ducks 1993./94. gadā - savas debijas sezonas pirmajās septiņās spēlēs spēja izcīnīt vairāk nekā vienu uzvaru. Atgādināsim - Vegasai tādu bija sešas. Krāsainākai ilustrācijai pievienosim Otavas Senators debijas stāstu, kurai 1992./93. gada sezonā vajadzēja veselas 23 spēles, lai tiktu pie otrās uzvaras kluba vēsturē. Šiem visiem klubiem bija vajadzīgi vairāki gadi, lai no paceltos no paša pagraba un varētu mēģināt uz kaut ko pretendēt sezonas noslēgumā.

Statistika ir nepielūdzama - komandas, kas līgai pievienojušās kopš 1992. gada, savā debijas sezonā spējušas izcīnīt tikai 57 punktus. Protams, play-off kvalifikācijai ar šo bijis par maz, un piecām no deviņām čempionāta jaunpienācējām tikai pastāvēšanas ceturtajā sezonā izdevās iekļūt izslēgšanas turnīrā. Atlantas Thrashers, Kolumbusas Blue Jackets un Nešvilas Predators tas izdevās tikai ar sesto piegājienu.

Ja lūkojamies pēc komandas, kas izcīnīja sev vietu zem saules uz palikšanu, aina ir vēl bēdīgāka. Viens no retajiem izņēmumiem ir Sanhosē Sharks stāsts, kura vienu no spilgtākajām lappusēm varat lasīt šī Sporta Avīzes numura Vienas spēles anatomijā. Jā, komandas debija nebija tik iespaidīga, kā šoruden Lasvegasā pieredzētais, taču, pārvarējusi pirmās grūtības un šķēršļus, tā spēja atrast konkurētspēju un ritmu, kas to vēlāk padarīja par vienu no veiksmīgākajiem klubiem NHL apritē. Aizvadītajās 25 sezonās Sharks 19 reizes kvalificējusies izslēgšanas turnīram. Tikmēr līdzās jāpiemin arī pretējs scenārijs - Thrashers, kas vēlāk pārtapa par Vinipegas Jets, pastāv jau 17 sezonu, bet joprojām vēl gaida savu pirmo uzvaru play-off spēlē.

Nu, labi, pieņemsim, ka Lasvegasas apetīte jau ir tik liela, ka dalība play-off ir tikai pieturpunkts, nevis galamērķis. Protams, teju katram klubam pirms NHL sezonas acu priekšā ir Stenlija kauss, taču to rokās virs galvas var pacelt tikai viena komanda. Prātojot par Lasvegasas izredzēm kļūt par čempioni, tomēr der atcerēties, ka Floridas Panthers ir līdz šim vienīgais izņēmums no deviņām jaunpienācējām, kas līgai pievienojās no 1991. līdz 2001. gadam, kuras ceļš līdz Stenlija kausa izcīņas finālsērijai ilga mazāk par desmit gadiem. Floridieši to paveica savā trešajā pastāvēšanas sezonā, un te jāieliek pieturzīme - velkamas savas līdzības ar Lasvegasas piemēru. Floridai toreiz bija stabils vārtu guvējs Skots Melanbijs un tikpat uzticams vārtsargs Džons Vanbīsbruks. Šiem diviem no drafta vēl pievienojās Robs Nīdermaijers un Eds Džovanovskis, kas kopā spēja uzkurināt pirti Austrumu konferencē un izcelties ar vairākiem iespaidīgiem uzvaras gājieniem, taču - stāstam nebija turpinājuma. 20 sezonu laikā Panthers izslēgšanas turnīrā spējusi iekļūt tikai četras reizes. No deviņām komandām, kas līgu papildinājušas pēdējo 26 gadu laikā, līdz profesionālā hokeja vērtīgākajai trofejai tikušas divas - Lightning un Ducks. Abām tas prasīja desmitgadi.

Scanpix

Turpinājumu lasi nākamajā lapā