Latvietis neparastais

Armands Puče 3.janvāris
 
Dmitrijs Suļžics
Lielajā Kristapa Porziņģa sezonas sākuma bildē parādījās kāds akcents, kas uz divdesmit četrām stundām satracināja Ņujorkas sabiedrisko domu, bet – tā kā puika tik met un met pa grozu, turklāt to dara ar apskaužamu vērienu – savu ūdens glāzi vētra tā pa īstam nemaz neatrada. Runa ir par brāļa Jāņa intervijas pārtulkotajiem fragmentiem, kas amerikāņiem tika pasniegta ar čili mērci piedevā.

Virspusēji tas viss atgādināja globālās pasaules un informatīvās telpas laicīgo realitāti, kur - burti vairs nepazīst robežas, vārdi izskatās pēc pasaules klaidoņiem, teikumi mētājas pa zemes virsu kā nesavākta laika prognoze, bet rindkopas skaļi atraugājas, veidojot vai provocējot ziņu virsrakstus, lentes, stāstus... Sekoja galvenā personāža - brāļa Kristapa - korekta taisnošanās, tika pieminēts konteksts, kas izrauts no miesas, un tā tālāk. Viens bars ar dunduriem jau sāka dūkt, ka jaunais talants aizmirsis savu vietu un ir sadomājies, lapsenes pūznī asināja dzeloņus kārtējiem dūrieniem, bet odu armijas sīca, jo sajuta svaigas asinis - tas Ņujorkā parasti ir deserta vietā. Kas īsti piedega? Nekas. Vienkārši Kristaps Porziņģis nav latvietis parastais un NBA nav nekāda ātro uzkodu ķēde vai - sliktākajā gadījumā - tās posms. Tā ir liela industrija ar saviem noteikumiem, paradumiem un āža kājām.

Tas, ka kādam Latvijā palūdza iztulkot tikai dažus intervijas fragmentus, atstājot bez ievērības daudz pikantākas mednieku desiņas no šīs sarunas, - nav negadījums. Pilnīgi iespējams, ka intervija ir pārtulkota pilnībā, taču priekšplānā izvilka citātus par bijušo pilsētas zvaigzni un komandas biedru Karmelo Entoniju un - par kluba gatavību apkalpot Kristapa sportiskās vajadzības nākotnē, kas, maigi izsakoties, atgādināja ultimātu rozā krāsā vai niķi pūdercukurā. Jāpatur prātā, ka Ņujorkas mediju vide nav viengabalaina un tā nav ne par matu baltāka kā jebkurš pasaules sabiedriskās domas paladziņš - arī tās uzslāņojumi veidojušies vēl pirms KP ierašanās, attiecīgas arī redakcionālās simpātijas, antipātijas, vadlīnijas utt. Ir grupējumi, kas ienīst Knicks īpašnieku, ir tādi, kas saimniekam izdabā, vēl kādi - ir pa rokai, pa spalvai, pa sitienam… Turklāt ielāgojiet vienu būtisku niansi - interese par Kristapa intervijām vai viņam pietuvināto attieksmi, kas sniegtas latviešu valodā un domātas latviešu publikai, tā pa īstam Ņujorkas pusē sāk parādīties kopš šīs vasaras. Tātad - pēc sezonas, kas izrādījās pēdējā vienam no NBA metriem un visu laiku labākajiem treneriem Filam Džeksonam.

Tam pašam Filam, kas 2015. gada vasarā izvēlējās no jauno talantu saraksta Kristapu Porziņģi, tam pašam - kas vēl šā gada vasarā atradās vienā no vislabāk apmaksātajiem profesionālās sporta pasaules posteņiem. Viņš bija Ņujorkas Knicks prezidents ar neierobežotām pilnvarām basketbola sakarā. No darba viņu palūdza aiziet kluba īpašnieks pēc tam, kad Džeksons dzīvē nodemonstrēja savu cilvēcisko un reizē arī profesionālo vājumu. Aizkaitināts, ka «kaut kāds» Porziņģis pēc sezonas neierodas uz pārrunām, ko vadības eksperti sarunvalodas slengā sauc par exit interview, Džeksons pazaudē mēru un sajēgu, publiski uzsākot bezgaumīgu atriebšanās kampaņu. Patiesībā Fils labi nolasīja Kristapa vēstījumu vai pieminētā sānsoļa kontekstu - eu, veči, nu sakārtojiet klubu un savu vērtību skalu!, taču - tā vietā, lai iekostu mēlē vai lūpā un meklētu kompromisu, kas būtu izdevīgs visiem - Fils Džeksons vispirms vēlējās apmierināt savu patmīlību. Mediji vasaras sākumā rakstīja, ka KP dienas Ņujorkā ir skaitītas, publiski izceļot pavisam konkrētas maiņas darījumu detaļas. Tā bija negausīga ažiotāža! Ļaudis no malas brīnījās par šo ārprātu un viebās, tas nepatika arī NBA vadībai, un - iespējams, tieši tāpēc šī histērija nekļuva par seriālu vairākos turpinājumos. Porziņģis šo partiju vinnēja.

Tomēr nevajag par zemu vērtēt vecā Fila sakodienu… Tā nav sakritība, ka tie paši mediji, kas pirmie vasarā sāka rakstīt par Kristapa prom dzīšanu no pilsētas, pirmie sāka arī tiražēt Jāņa Porziņģa sarunas fragmentus. Nebūsim naivi - principiāli sanaidot KP ar Karmelo Entoniju - šāda vajadzība būtu tikai vienam personāžam, kas abiem šos iepriekšējos gadus ir bijis pa vidu. Filam Džeksonam. Nevainīgs arī nav pārtulkotais un pēc tam starp rindām iemīcītais brāļa intervijas fragments, kas KP nostāda pret Ņujorkas pilsētas līdzjutējiem. Nebijis tobrīd Kristaps basketbola laukumā ar lielgabalu, kazi - pats būtu atrāvies starp acīm, jo sabiedriskā doma tika mānīta uz to pusi... Arī pret Jāni, kas pie Kristapa sāniem ir mazliet vairāk nekā vecākais brālis. Pēc tam, kad KP pārstāvošās aģentūras līderis un vadošais partneris Endijs Millers pirms sezonas sevi novāca no trases ar pārgalvīgām un nepārdomātām darbībām studentu basketbolā (korupcija), kam, visticamāk, sekos aģenta licences anulēšana, uz Kristapu kā uz medusmaizi tagad skatās arī Millera konkurenti. Un jau piedāvājas! Jānim Porziņģim ir NBA aģenta licence, un šajā ziņā - viņš ir uzminējis atklātni, kas tagad sagriezusies ap brāli. Bet viņu (Jāni) daudzi redz kā kaulu, ko vajadzētu pārkost vai norakt… Džeksonam tas iesprūda rīklē, bet tajā vidē ir dažādas sugas, kas var tikpat labi pienākt no aizmugures.

Ko ar to visu vēlējos pateikt? Iztēloties, ka Ņujorkā žurnālistiem vienīgā lieta, kas paliek, tas ir kāda slavena basketbolista radinieka intervijas fragmentu pārpublicēšana, - ir naivums. Mediju vidē pārdod nevis to, ko publika prasa, bet gan to - ko tai iestāsta vai piespēlē. Tāpat ir smieklīgi domāt, ka Kristapa brālis intervijā Sporta Avīzei sarunāja kaut kādas tādas muļķības, kas tagad nāks pār KP galvu kā bomis… Tā nav! Nejauši uz NBA parketa dēļiem var paslīdēt tikai nepareizā leņķī izmesta pēda, viss pārējais - kā jau pie veikala letes. Mums par laimi, Kristaps ir ticis uz augšējā plaukta, bet tieši tāpēc - kārdinošs… Sistēma vai personība? Tā šīs lietas mainās un ecējas cauri laikiem. Ja Kristaps ar savu komandu bija viltīgāki kādā brīdī par pašu Filu Džeksonu, tas nenozīmē, ka šāda pļauka ir tikai izklaides elements. Jautājums - kas sekos? Filam savu cilvēku NBA mežā pagaidām ir daudz vairāk nekā mūsu puikām no Liepājas. Labā ziņa - Kristaps savus piekritējus vairo pēc katras spēles kā laboratorijā trusīšus. Tas patiesībā notiek pēc katras veiksmīgi izspēlētas epizodes. Ar šo dabas parādību tiem citiem gan būs pagrūti cīnīties. Jo Kristaps nav latvietis parastais. Viņš ir neprasts arī NBA kreklā un zem NBA groziem. Bet zem groziem ir nauda…