Attīrīties ēdot

Sporta Avīze 7.augusts
 
Publicitātes foto
Lauvas tiesu piesārņojuma rada tas, ko ēdam un dzeram, ne tikai apkārtējais piesārņojums, sadzīves ķīmija, kosmētika un intensīvs UV starojums. Laimīgā kārtā ir virkne produktu, kas palīdz organismu attīrīt.

Kon­sul­tē Gu­na Rij­ku­re, Wellslim cen­tra uz­tu­ra spe­ci­ālis­te

Or­ga­nisms ir gudrs un ik die­nu se­vi at­tī­ra, el­po­jot, svīs­tot, caur nie­rēm un ak­nām, to­mēr vien­lai­kus arī jā­do­mā, kā tī­šu­prāt se­vi ne­in­dēt. Kas ir lie­lā­kie or­ga­nis­ma pie­sār­ņo­tā­ji? Pā­rāk daudz ka­fi­jas, sal­di­nā­tie dzē­rie­ni, al­ko­hols, smē­ķē­ša­na, sāls un tau­ki. Uz­tu­ra spe­ci­ālis­tes Gu­nas Rij­ku­res pie­re­dze lie­ci­na, ka vie­na no iz­pla­tī­tā­ka­jām pro­blē­mām ir trek­nas mal­tī­tes. Bie­ži ēdien­kar­tē ir par daudz sāls, tau­ku un cu­ku­ra, ko tur­klāt var uz­ņemt, pat īs­ti ne­ap­zi­no­ties. Pie­mē­ram, ga­ta­vo­jot li­mo­nā­di mā­jās, tik daudz cu­ku­ra kā rūp­nie­cis­ki ra­žo­tam pro­duk­tam die­zin vai pie­bēr­sim. Tie­ši tas pats at­tie­cas uz ga­ļu - mā­jās ce­pot vis­tu, tik daudz sāls ne­pie­bēr­tu, kā tas ir vei­ka­la pro­duk­tā pie­vie­nots. Ie­vē­ro­jot ie­priekš mi­nē­tos ēša­nas pa­ra­du­mus, ir liels risks ie­dzī­vo­ties ne ti­kai lie­ka­jā sva­rā, bet arī pro­blē­mās ar žults­pūs­li un ak­nām.

Pro­duk­ti, no ku­riem jā­iz­vai­rās, jo tie spē­cī­gi pie­sār­ņo or­ga­nis­mu un vei­ci­na ap­tau­ko­ša­nos:

Ma­jo­nē­ze. Ša­jā pro­duk­tā ir 60% tau­ku, kas var pro­vo­cēt ho­les­te­rī­na lī­me­ņa pa­aug­sti­nā­ša­nos.

Skā­bais krē­jums. Ne vel­ti, ja cil­vēks vē­las at­brī­vo­ties no lie­ka­jiem ki­lo­gra­miem, pir­mais pro­dukts, kas no ēdien­kar­tes jā­iz­slēdz, ir skā­bais krē­jums. Ēdam­ka­ro­tē pat vis­lie­sā­kā skā­bā krē­ju­ma ir 60 ka­lo­ri­ju. Skā­bo krē­ju­mu var aiz­stāt ar bal­to jo­gur­tu bez pie­de­vām vai pas­tu, kas ga­ta­vo­ta no vāj­pie­na biez­pie­na. Gar­ša prak­tis­ki ne­at­šķir­sies, bet tau­ku un ka­lo­ri­ju būs ie­vē­ro­ja­mi ma­zāk.

Pār­mē­rī­gi daudz svies­ta un mar­ga­rī­na pa­lie­li­nās ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, un ilg­ter­mi­ņā tiks bo­jā­tas asins­va­du sie­ni­ņas.

Alus. Sa­prā­tī­gā dau­dzu­mā šis dzē­riens ne­kā­du ļau­nu­mu ne­no­da­rīs, jo vie­na pu­de­le alus ir līdz­vēr­tī­ga di­vām glā­zēm pa­ni­ņu. Bet, ja ar alu tiek no­ska­lo­tas sā­tī­gas, ka­lo­ri­jām ba­gā­tas va­ka­ri­ņas, alus vē­ders uz­augs ātr­i vien.

Sā­ļās uz­ko­das - čip­si, riek­sti­ņi. At­ūde­ņos or­ga­nis­mu, pa­ņe­mot līdz­i vēr­tī­gās mi­ne­rāl­vie­las, bet, re­gu­lā­ri lie­to­jot šā­das uz­ko­das, pa­aug­sti­nā­sies arī asins­spie­diens.

Trek­na ga­ļa - caur­au­dzis, de­sas. Cū­ku ādas, kas at­ro­da­mas de­su sa­stā­vā, pa­aug­sti­nās ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs. Tie­ši to pa­šu pa­veiks trek­nā ga­ļa, tur­klāt lie­lais sāls dau­dzums abos pro­duk­tos vai­ros sirds un asins­va­du sli­mī­bu ris­ku.

Ātr­ās uz­ko­das - bur­ge­ri ar pie­de­vām. Lie­lā­ko­ties bur­ge­ra mai­zī­tes tiek ga­ta­vo­tas no bal­ta­jiem mil­tiem, tā­tad vien­kār­ša­jiem ogļ­hid­rā­tiem, kas ātr­i uz­sū­cas un ra­da iz­sal­ku­ma sa­jū­tu. Ta­jās ir arī mēr­ces, kas dod lie­ku ener­ģē­tis­ko vēr­tī­bu, kas jā­no­de­dzi­na spor­ta zā­lē, lai ne­vei­do­tos tau­ku re­zer­ves, un aiz­do­mī­gas iz­cel­smes ga­ļas, kas var sa­tu­rēt gan hor­mo­nus, gan anti­bi­oti­kas. Pie­de­vas - frī kar­tu­pe­ļi, sāls un daudz eļ­ļas. Ilg­ter­mi­ņā ie­tu­rot mal­tī­tes ti­kai bur­ge­ru res­to­rā­nos, var ie­dzī­vo­ties ļo­ti dau­dzās ve­se­lī­bas pro­blē­mas. Ļo­ti la­bi tas at­spo­gu­ļots fil­mā Uz­ba­ro­jiet ma­ni.

Augu tau­ki, ku­ru sa­stā­vā ir pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes. Tie pa­aug­sti­na ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs un iz­gul­snē­jas uz asins­va­du sie­ni­ņām, tā­dē­jā­di vei­ci­not asins­va­du aiz­spros­to­ša­nos, trom­bu vei­do­ša­nos asi­nīs, sa­ma­zi­na asi­ņu pie­gā­di sir­dij. Šie ve­se­lī­bas bo­jā­tā­ji tiek ie­mā­nī­ti dau­dzos pār­ti­kas pro­duk­tos, pie­mē­ram, šo­ko­lā­dē, ce­pu­mos, mar­ga­rī­nā un vir­knē ci­tu, tā­dēļ, pirms likt kā­du pro­duk­tu ie­pir­ku­mu gro­zi­ņā, sil­ti ie­tei­cams iz­pē­tīt, kas rak­stīts uz eti­ķe­tes. Ja rak­stīts vien­kār­ši «augu tau­ki», bet nav no­rā­dīts, kā­di tie­ši, tas jau ir aiz­do­mī­gi. Vis­drī­zāk tā­dēļ, ka pro­dukts sa­tur ko­kos­riek­stu vai pal­mu eļ­ļu, kas ir ne­vēr­tī­gas. Cit­reiz rak­sta «hid­ro­ge­nē­ti augu tau­ki», kas ir vēl lie­lā­ki kait­nie­ki. Tau­ku mo­le­ku­las ir iz­mai­nī­tas, jo ne­pie­cie­ša­ma ļo­ti augst­a ku­ša­nas tem­pe­ra­tū­ra, lai pro­duk­tu pēc tam bū­tu vien­kār­šāk uz­gla­bāt un trans­por­tēt.

Vie­na no bū­tis­kā­ka­jām pa­zī­mēm, kas lie­ci­na, ka or­ga­nisms ar pie­sār­ņo­ju­mu ne­tiek ga­lā, ir ādas stā­vok­ļa pa­slik­ti­nā­ša­nās, res­pek­tī­vi, pa­rā­dās pum­pas, pū­tī­tes. Var būt arī sim­pto­mi kā ne­spēks, re­gu­lā­ra mie­gai­nī­ba, zūd darb­spē­jas. Tad jā­pār­ska­ta ēdien­kar­te - vai uz­turs ir ga­na sa­ba­lan­sēts, daudz­vei­dīgs un ka­lo­ri­tā­tes zi­ņā at­bil­stošs. Par la­bu nāks fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes vis­maz di­vas līdz trīs rei­zes ne­dē­ļā, piln­vēr­tīgs miegs un tīrs gaiss.

Pro­duk­ti un pro­duk­tu gru­pas - or­ga­nis­ma efek­tī­vā­kie at­tī­rī­tā­ji:

Ūdens. Pie­tie­kams ūdens dau­dzums ir viens no cil­vē­ka dzī­vī­bas un la­bas ve­se­lī­bas priekš­no­sa­cī­ju­miem, jo bez ūdens ķer­me­nī ne­kas ne­no­tiek, tos­tarp, viel­mai­ņas at­kri­tum­pro­duk­tu iz­va­de no or­ga­nis­ma. «Lie­lā­ka­jai da­ļai cil­vē­ku ūdens pa­tē­riņš ir ne­pie­tie­kams,» sa­ka spe­ci­ālis­te. «Īpa­ši par to jā­do­mā ve­cā­ka ga­da­gā­ju­ma cil­vē­kiem, jo, tu­vo­jo­ties 60 ga­diem, zūd slāp­ju sa­jū­ta. Dzert, ja ne­gri­bas? To­mēr ķer­me­nim šķid­rums ir ne­pie­cie­šams, un, pie­ra­di­not se­vi dzert re­gu­lā­ri, or­ga­nisms pats sāk to pie­pra­sīt.» Cik daudz ūdens die­nā bū­tu jā­uz­ņem, no­rā­da cil­vē­ka ķer­me­ņa uz­bū­ve un svars. For­mu­la, pēc ku­ras ap­rē­ķi­nāt sev ne­pie­cie­ša­mo die­nā pa­tē­rē­ja­mo mi­ni­mā­lo ūdens dau­dzu­mu, ir: 30 ml ūdens uz vie­nu ķer­me­ņa sva­ra ki­lo­gra­mu. Ka­fi­ju un al­ko­ho­lu pie ūdens pa­tē­ri­ņa ne­skai­ta, jo šie pro­duk­ti ķer­me­ni at­ūde­ņo. To­ties šķī­vis zu­pas, su­lī­gie aug­ļi - ar­būzs, me­lo­ne - un kā­da glā­ze su­las gan var tikt ie­rē­ķi­nā­ti die­nā ne­pie­cie­ša­mā šķid­ru­ma dau­dzu­ma bi­lan­cē.

Var dzert gan ga­zē­tu, gan ne­gā­zē­tu ūde­ni, gal­ve­nais, lai tam ne­bū­tu pie­vie­no­tas gar­šas. Aro­ma­ti­zē­tie dzē­rie­ni sa­tur cu­ku­ru, kas no­zī­mē lie­kas ka­lo­ri­jas. Ja pa­ras­to ūde­ni gri­bas pa­pil­di­nāt ar kā­du gar­šu, to var da­rīt da­bis­kā vei­dā, pro­ti, pie­lie­kot klāt svai­gas brūk­le­nes vai dzēr­ve­nes, cit­ro­nu, pi­par­mēt­ru la­pas. Tā­pat le­dus ga­ba­li­ņos var ie­sal­dēt da­žā­das ogas un la­pas. Uz­ma­nī­giem jā­būt ar stip­ri sā­ļiem mi­ne­rāl­ūde­ņiem, kur mi­ne­rāl­vie­las ir pa­aug­sti­nā­tā kon­cen­trā­ci­jā. Ko­pā ar ci­tos ik­die­nas pro­duk­tos eso­šo sā­li sa­nāk to uz­ņemt kriet­ni par daudz, tā aiz­tu­rot ķer­me­nī šķid­ru­mu, ne­ļau­jot kris­ties sva­ram un kai­tē­jot sirds un asins­va­du sis­tē­mai. Spe­ci­ālis­te aici­na pret mi­ne­rāl­ūde­ni at­tiek­ties kā zā­lēm - lie­tot tad, kad or­ga­nisms svīs­tot pa­stip­ri­nā­ti zau­dē sā­ļus, pie­mē­ram, ļo­ti kar­stās die­nās, pēc in­ten­sī­viem tre­ni­ņiem utt.

Ķip­lo­ki. No­de­rī­gi gan svai­gi, gan ter­mis­ki ap­strā­dā­ti. Ķip­lo­ka sa­stā­vā ie­tilpst vai­rāk ne­kā 100 da­žā­du vēr­tī­gu vie­lu, vi­ta­mī­nu un mi­ne­rā­lu. Pa­tei­co­ties anti­ok­si­dan­tiem un da­žā­diem fer­men­tiem, ķip­loks vei­ci­na sār­ņu iz­va­dī­ša­nu no or­ga­nis­ma, sa­ma­zi­na ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, stip­ri­na imu­ni­tā­ti. G. Rij­ku­re or­ga­nis­ma no­stip­ri­nā­ša­nai ie­sa­ka šā­du no vec­mā­mi­ņas man­to­tu re­cep­ti: tēj­ka­ro­te smal­ki sa­griez­ta ķip­lo­ka ar sil­tu pie­nu.

Sēk­las, eļ­ļas un vis­i riek­sti, iz­ņe­mot ze­mes­riek­stus. Or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nai de­rēs ķir­bju, sau­les­pu­ķu sēk­las, lin­sēk­las. «Sēk­las ir dzī­vī­bas pa­mats, jo ta­jās kon­cen­trēts mil­zīgs dau­dzums la­bās ener­ģi­jas, lai va­rē­tu iz­augt jauns augs,» uz­sver Gu­na Rij­ku­re. Sēk­lās ir šķiedr­vie­las - pa­līgs gre­mo­ša­nas pro­ce­sā un vē­de­ra aiz­cie­tē­ju­mu ga­dī­ju­mā, sva­ra kon­tro­lē­ša­nā un sva­ra zau­dē­ša­nā, dar­bo­jas kā zar­nu bir­ste un pa­līdz vi­su ne­va­ja­dzī­go iz­va­dīt ār­ā. Sa­vu­kārt tā­das eļ­ļas kā ķir­bju eļ­ļa, lin­sēk­lu eļ­ļa, rap­šu eļ­ļa un olīv­eļ­ļa sa­tur la­bās jeb ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes - Ome­ga-3 un Ome­ga-6, kas no­stip­ri­na un vei­ci­na sirds un asins­va­du sis­tē­mas, kā arī sma­dze­ņu ve­se­lī­bu, uz­la­bo imu­ni­tā­ti un ādas stā­vok­li. La­bās tauk­skā­bes sa­tur arī riek­sti, bet te ne­daudz jā­pie­sar­gās, jo, ap­ēdot par daudz, or­ga­nisms uz­krās tau­ku re­zer­ves. Pil­nī­gi pie­tiks, ja ap­ēdī­siet 30 gra­mu riek­stu. Tiem, ku­ri tie­vē, die­nas de­va ir uz pus­i ma­zā­ka - 15 gra­mu.

Ci­go­ri­ņi. Ci­go­ri­ņos ir rūgt­vie­las, tās vei­ci­na gre­mo­ša­nas su­las iz­da­lī­ša­nos, līdz ar to uz­la­bo kuņ­ģa dar­bī­bu; inu­līns, kas sta­bi­li­zē gli­ko­zes lī­me­ni asi­nīs; sa­stā­vā ir arī da­žā­di vi­ta­mī­ni - B un C, be­ta ka­ro­tīns, mi­ne­rāl­vie­las lī­dzī­gi kā la­pu sa­lā­tos un dār­ze­ņos. Šķid­rie ci­go­ri­ņi ļo­ti la­bi aiz­stāj ka­fi­ju.

Pē­ter­sī­ļi un ci­ti za­ļu­mi. Pē­ter­sī­ļiem pie­mīt urīn­dze­no­ša, žult­sdze­no­ša, pret­sāp­ju, anti­rei­ma­tis­ka un pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba. Tā­pat tie uz­la­bo sirds un asins­va­du sis­tē­mas dar­bī­bu, pa­aug­sti­na dzi­mum­ak­ti­vi­tā­ti, pa­ze­mi­na cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs un, pa­tei­co­ties C vi­ta­mī­nam, pa­līdz cī­nī­ties pret brī­va­jiem ra­di­kā­ļiem.

Ogas. Vi­sās ogās ir vēr­tī­gas, bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las: vi­ta­mī­ni, mik­ro­ele­men­ti, mi­ne­rāl­vie­las, anti­ok­si­dan­ti, šķiedr­vie­las, kā arī balast­vie­las un or­ga­nis­kās skā­bes, kas op­ti­mi­zē zar­nu dar­bī­bu. Tā­pat vi­sās ogās ir arī kā­lijs, kas vei­ci­na lie­kā šķid­ru­ma iz­va­dī­ša­nu no or­ga­nis­ma. Sva­rī­gi uz­tu­rā ie­kļaut se­zo­nas ogas.

Piln­grau­du pro­duk­tu gru­pa, ku­rā ie­tilpst da­žā­das piln­grau­du pār­slas - auzu, kvie­šu, mie­žu, ru­dzu, Īpa­ši iz­ce­ļa­mas ir auzu pār­slas, jo tās sa­tur E vi­ta­mī­nu, kas ir anti­ok­si­dants, mag­ni­ju, cin­ku, dzel­zi, kā­li­ju, B gru­pas vi­ta­mī­nus, sniedz ilg­sto­šu sā­ta sa­jū­tu un ener­ģi­ju, kā arī po­zi­tī­vi ie­tek­mē gre­mo­ša­nas trak­tu. Ja zar­nu bārk­sti­ņās būs kas slikts - iz­tī­rīs; ja augsts ho­les­te­rī­na lī­me­nis - no­vēr­sīs.