Ve­se­la ass, ve­sels ķer­me­nis

Sporta Avīze 31.jūlijs
 
Atis Ieviņš/F64
Mu­gur­kauls ir cil­vē­ka cen­trā­lā ass, uz ku­ru bal­stās viss ķer­me­nis. Ļo­ti sa­rež­ģīts un ju­tīgs me­hā­nisms, par ku­ru pie­nā­cī­gi jā­rū­pē­jas.

Ve­se­la ass, ve­sels ķer­me­nis

Kon­sul­tē fizio­te­ra­peits Ma­reks Osov­skis

Ne­pa­tīk ga­lē­jī­bas

Mu­gur­kau­lam ir ne ti­kai bal­sta un kus­tī­bu fun­kci­ja, bet arī aiz­sarg­fun­kci­ja. Tā ka­nā­lā at­ro­das mu­gu­ras sma­dze­nes, kas ir cen­trā­lās ner­vu sis­tē­mas da­ļa un sva­rī­gā­kais or­gāns cil­vē­ka ķer­me­nī. Nedz gal­vas sma­dze­ņu, nedz mu­gu­ras sma­dze­ņu šū­nas ne­at­jau­no­jas, tā­dēļ, ja no­tiek de­for­mā­ci­ja, bo­jā­ju­mi var būt ne­at­grie­ze­nis­ki.

Šis smal­kais me­hā­nisms sa­stāv no dau­dziem ele­men­tiem, ko vei­do kau­li, starp­skrie­me­ļu dis­ki un saist­au­di. Sva­rī­gi ir pa­rei­zi mu­gur­kau­la fi­zio­lo­ģis­kie iz­lie­ku­mi - lor­do­ze kak­la un jos­tas da­ļā (uz priekš­u) un ki­fo­ze krū­šu da­ļā (uz mu­gur­pu­si). Iz­lie­ku­mi ko­pā ar starp­skrie­me­ļu elas­tī­ga­jiem dis­kiem pa­lie­li­na mu­gur­kau­la kus­tī­gu­mu un amor­ti­zā­ci­jas spē­jas. Ja mai­nās iz­lie­ku­mu no­vie­to­jums un for­ma, mai­nās arī lo­cī­ta­vu stā­vok­lis. No­bī­des no nor­mas var būt gan ie­dzim­tas, gan ie­gū­tas, sma­gi fi­zis­ki strā­dā­jot, spor­to­jot vai - tie­ši ot­rā­di - esot maz­kus­tī­giem, kā re­zul­tā­tā mus­ku­la­tū­ra at­ro­fē­jas un ne­spēj pie­nā­cī­gi vi­su sa­tu­rēt ko­pā. Ķer­me­ņa aiz­sarg­re­ak­ci­ja ir rag­vei­da iz­au­gu­mu vei­do­ša­nās, sa­vu­kārt ne­sta­bi­li­tā­tes dēļ ro­das skrie­me­ļu un dis­ku no­bī­des un tā­das dia­gno­zes kā os­te­ohon­dro­ze, spon­di­lo­ze u. c.

Me­di­cī­nā iz­šķir di­vu vei­du starp­skrie­me­ļu dis­ku bo­jā­ju­mus: dis­ku pro­trū­zi­ju un trū­ci. Abi stā­vok­ļi at­šķi­ras ar bo­jā­ju­ma sma­gu­ma pa­kā­pi. Pro­trū­zi­ja no­zī­mē to, ka disks ir da­ļē­ji ie­plī­sis, bet trū­ce ro­das, kad starp­skrie­me­ļu dis­ka gel­vei­da centrs caur vā­jā­ku vie­tu tiek iz­grūsts uz ār­u. Brī­vī­bā iz­kļu­vu­sī vie­la tad var kai­ri­nāt mu­gu­ras ner­vus, iz­rai­sot dis­kom­for­tu kā­dā no eks­tre­mi­tā­tēm, pie­mē­ram, tir­pša­nu, sā­pes, vā­ju­mu kā­jā vai ro­kā. Sma­gā­ka­jos ga­dī­ju­mos var būt trau­cēts ne ti­kai kus­tī­bu-bal­sta apa­rāts, bet arī iek­šē­jie or­gā­ni. Tā, pie­mē­ram, pro­blē­mas spran­da - krū­šu da­ļā var ra­dīt sirds­dar­bī­bas trau­cē­ju­mus, jos­tas da­ļā - trau­cē­ju­mus zar­nās, re­pro­duk­tī­va­jos or­gā­nos. «Iz­paus­mju in­ten­si­tā­te at­ka­rī­ga ne ti­kai no bo­jā­ju­ma ap­mē­ra, bet arī fi­zio­lo­ģis­ka­jām īpat­nī­bām,» skaid­ro Ma­reks Osov­skis. «Ja ir lie­li skrie­me­ļi un ka­nā­li, pār­is līdz pie­cu mi­li­met­ru no­bī­di var just mi­ni­mā­li, bet kā­dam ci­tam šie pie­ci mi­li­met­ri var būt ie­spai­dīgs bo­jā­jums, kad vie­nī­gais ceļš uz ve­se­lī­bu ir ope­rā­ci­ja. Jeb­ku­rā ga­dī­ju­mā tas ir in­di­vi­du­āli ri­si­nāms jau­tā­jums - kad ne­pie­cie­ša­ma ķi­rur­ģis­ka ie­jauk­ša­nās un kad var ār­stēt ar ma­sā­žu un ma­nu­āla­jām te­ra­pi­jām.»

Pirm­ie sig­nā­li par pro­blē­mu ir sā­pes mu­gur­kau­lā, grū­ti no­sē­dēt un ilg­sto­ši stā­vēt kā­jās, dis­kom­for­ta sa­jū­ta. Kad sāp tā, ka no gul­tas jā­lien ār­ā četr­rā­pus un sā­pes iz­sta­ro uz eks­tre­mi­tā­tēm, lie­ta ir ļo­ti no­piet­na.

Vis­a pa­ma­tā - ve­se­līgs dzī­ves­veids un kus­tī­bas

Ko da­rīt, lai līdz tam ne­no­nāk­tu? Jā­at­ce­ras, ka cil­vē­ka kus­tī­bu bal­sta apa­rāts pri­mā­ri pa­kār­tots ti­kai kus­tī­bām. Lai mu­gur­kauls at­ras­tos pie­nā­cī­gā ba­lan­sā, jā­būt mus­ku­ļiem; lai la­bi strā­dā­tu iek­šē­jie or­gā­ni - jā­no­tiek vib­rā­ci­jai. Kā jau ie­priekš mi­nēts, lie­lā­kie mu­gur­kau­la ve­se­lī­bas ie­naid­nie­ki ir ga­lē­jī­bas - maz­kus­tī­gums, sē­došs darbs vai fi­zis­kās pār­slo­dzes. «Ja vē­la­mies dzī­vot la­bi, jā­iz­vē­las zel­ta vi­dus­ceļš,» uz­sver Ma­reks. Viņš arī pie­bilst, ka kait­nie­ku sa­rak­stā ir ne­lā­gi ie­ra­du­mi - al­ko­ho­la lie­to­ša­na, smē­ķē­ša­na, nar­ko­ti­kas, jo vis­as šīs vie­las bo­jā kau­lu struk­tū­ru. «Mu­gur­kauls ša­jā zi­ņā ir ļo­ti ju­tīgs un viens no pir­ma­jiem iz­ju­tīs kaul­vie­las zu­du­mu, kas var iz­paus­ties kā os­te­opo­ro­ze - pa­stip­ri­nāts kau­lu traus­lums. Kaul­vie­las vei­do­ša­nos vei­ci­na ve­se­līgs uz­turs, mē­re­na fi­zis­kā slo­dze, labs miegs.»

Sē­dus viss spie­diens pār­iet uz starp­skrie­me­ļu dis­ku, stā­vus - uz skrie­me­ļu lo­cī­ta­vām. Ja pro­blē­mas ar dis­kiem, la­bāk vi­su da­rīt stā­vus, ja ar lo­cī­ta­vām - sē­dus.

Vā­cu spe­ci­ālis­ti vei­ku­ši pē­tī­ju­mus par spor­ta vei­du ie­tek­mi uz mu­gur­kau­lu, res­pek­tī­vi, ku­riem at­lē­tiem tas ir spē­cīgs, ku­riem - vājš. Se­ci­nāts, ka vis­stip­rā­kie mu­gur­kau­li ir viegl­at­lē­tiem skrie­ša­nas un lēk­ša­nas dis­cip­lī­nās, kā arī svar­cē­lā­jiem, jo vi­ņu kau­li ir pla­ti un spē­cī­gi. Dī­vai­nā­kais, ka vār­gā­kie iz­rā­dī­ju­šies pel­dē­tā­ji, jo ūde­nī mu­gu­ras mus­ku­ļi tiek at­slā­bi­nā­ti. Bet pel­dē­ša­nu ta­ču re­ko­men­dē lie­lā­ka­jai da­ļai mu­gu­ras slim­nie­ku! «Tas ir at­brī­vo­jošs spor­ta veids, kas sē­do­ša dar­ba da­rī­tā­jam būs kā re­lak­sā­ci­ja, bet tie­ši tā­dēļ ar pel­dē­ša­nu vien ne­pie­tiek. Šī no­dar­be jā­ap­vie­no ar so­ļo­ša­nu, skrie­ša­nu,» ie­sa­ka Ma­reks. Tie­sa, mu­gu­ras slim­nie­kiem ar skrie­ša­nu jā­būt uz­ma­nī­giem, tā­dēļ, pirms uz­sākt fi­zis­ko ak­ti­vi­tā­ti, vērts ap­mek­lēt spe­ci­ālis­tu, kurš no­vēr­tēs ķer­me­ņa stā­vok­li un, ja būs ne­pie­cie­šams, liks lie­tā ma­nu­ālās teh­ni­kas, lai sa­kār­to­tu mus­ku­ļus, kau­lus un lo­cī­ta­vas un ķer­me­nis bū­tu ga­tavs skrie­ša­nai. Sa­vu­kārt cil­vē­kiem ar lie­kā sva­ra pro­blē­mām un pie­de­vām ar ne vi­sai ve­se­lu mu­gu­ru jā­mek­lē at­vieg­li­nā­ti fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes vei­di, pie­mē­ram, brauk­ša­na ar ri­te­ni.

Sal­do ēdie­nu Ma­reks pa­tau­pī­jis bei­gām. Ir fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes veids, kas der gan slai­diem, gan kor­pu­len­tiem cil­vē­kiem, ar ve­se­lām un sli­mām mu­gu­rām, pro­ti, nū­jo­ša­na. Di­ago­nā­lās kus­tī­bas ro­kām un kā­jām un mi­ni­mā­las ro­tā­ci­jas kus­tī­bas ir vis­pa­tei­cī­gā­kās mu­gur­kau­lam. Tie­ši tā­pat ir ar dis­tan­ču slē­po­ša­nu.

Ja nu ne­pa­tīk ne­kas no ie­priekš mi­nē­tā, at­liek ārst­nie­cis­kā vin­gro­ša­na un jo­gas pa­vei­di ar pi­la­tes pie­si­tie­nu. Bet, ja īs­ti ne­zi­na, ko ie­sākt un ar ko vis­pār sākt, der pa­kon­sul­tē­ties ar ār­stu spe­ci­ālis­tu - ģi­me­nes ār­stu, trau­ma­to­lo­gu, fizio­te­ra­pei­tu, spor­ta ār­stu, re­ha­bi­li­to­lo­gu.

Bez vin­gro­ša­nas rei­zēm var iz­man­tot arī ci­tas me­to­des mu­gu­ras sāp­ju ār­stē­ša­nai, pie­mē­ram, kak­la vai jos­tas or­to­zes. Jā­at­ce­ras, ka kor­se­te jā­val­kā ti­kai tad, kad ir slo­dze, pie­mē­ram, ilg­sto­ša sē­dē­ša­na vai smags fi­zisks darbs. Mā­jās un vin­gro­jot jos­tu ne­iz­man­to. Tā­pat var pa­lī­dzēt tei­po­ša­nas me­to­de. Lie­to­jot tei­pu, ķer­me­ni ie­spē­jams no­re­gu­lēt tā, kā ne­pie­cie­šams, jo, pa­rei­zi uz­lī­mē­jot len­ti uz mus­ku­ļiem, var mai­nīt to to­nu­su, ko­ri­ģēt ne­pa­rei­zi no­vie­to­tus skrie­me­ļus un lo­cī­ta­vas. Īpa­ši sma­gas slo­dzes ga­dī­ju­mos var kom­bi­nēt tei­pu ar kor­se­ti.