Iz­man­to­jam se­zo­nu

Sporta Avīze 3.jūlijs
 
F64
Ie­ves­tos pro­duk­tus mēs ēdam prak­tis­ki vi­su cau­ru ga­du, bet va­sa­ra ir īs­tais laiks, kad mak­si­mā­li iz­man­tot to, ko pie­dā­vā dārzs un mežs. Se­zo­na ir īsa, ne­pa­lai­diet ga­rām.

Kon­sul­tē Dr. An­dis Brē­ma­nis, die­to­logs, Lat­vi­jas Di­ētas ār­stu aso­ci­āci­jas priekš­sē­dē­tājs

Vi­sās kaut kas labs

«Ogas un aug­ļi ir tie pro­duk­ti, kā mū­su ēdien­kar­tē ir par maz. Ja aug­ļus vēl ēdam, tad ogas pa­vi­sam nie­cī­gi,» sa­ka An­dris Brē­ma­nis. Tas lie­lā mē­rā skaid­ro­jams ar cil­vē­ku ie­pir­kša­nās pa­ra­du­miem un liel­vei­ka­los at­ro­da­mo pie­dā­vā­ju­mu. Ze­me­nes un liel­ogu mel­le­nes tur vēl var at­rast, jā, arī dzēr­ve­nes pū­der­cu­ku­rā, bet kat­rā zi­ņā va­sa­ras ogas pla­šā klās­tā nav po­pu­lā­rā­kais liel­vei­ka­los no­pēr­ka­mais pro­dukts at­šķi­rī­bā no tir­gus, bet to ne vis­i ap­mek­lē.

Lai uz­tu­ru va­rē­tu uz­ska­tīt par ve­se­lī­gu un sa­ba­lan­sē­tu, die­nā jā­ap­ēd pie­cas por­ci­jas dār­ze­ņu, aug­ļu un ogu, tā­tad ko­pā pus­ki­log­rams līdz ki­lo­grams šo pro­duk­tu. Re­ko­men­dē­ja­mā svai­go se­zo­nas ogu de­va ir vis­maz 100 gra­mu, vī­rie­tim tie var būt 150 līdz 200 gra­mu jeb vie­na glā­ze. Ja ga­dās ap­ēst ne­daudz vai­rāk, ne­kā­da ne­lai­me, bet jā­at­ce­ras ve­cais la­bais tei­ciens: kas par daudz, tas par skā­di. Ne­va­jag būt ne­gau­sim un vie­nā rei­zē sa­ēs­ties par vi­su va­sa­ru, jo ogas var pār­do­zēt. Se­kas? Bie­ža skrai­dī­ša­na uz lab­ie­rī­cī­bām un uz kā­du lai­ku sa­bo­jāts ga­ra­stā­vok­lis.

Vi­sās ogās ir vēr­tī­gas, bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las: vi­ta­mī­ni, mik­ro­ele­men­ti, mi­ne­rāl­vie­las, anti­ok­si­dan­ti, šķiedr­vie­las, kā arī balast­vie­las un or­ga­nis­kās skā­bes, kas op­ti­mi­zē zar­nu dar­bī­bu. Tā­pat vi­sās ogās ir arī kā­lijs, kas vei­ci­na lie­kā šķid­ru­ma iz­va­dī­ša­nu no or­ga­nis­ma. «Ogas var būt kā pa­pil­di­nā­jums pro­duk­tiem, ko lie­to­jam ik­die­nā, lai mal­tī­te ie­gū­tu lie­lā­ku bio­lo­ģis­ko vēr­tī­bu. Pie­mē­ram, biez­pie­nam, Pie­na spē­kam vai put­rai pie­vie­no­jot ogas, klāt da­bū­jam fruk­to­zes, gli­ko­zes, mi­ne­rāl­vie­lu, vi­ta­mī­nu, anti­ok­si­dan­tu bu­ķe­ti. Ēdiens ir aro­mā­tisks un svaigs,» no­rā­da ārsts.

C vi­ta­mī­na krā­tu­ve

Par jū­li­ja ogām dē­vē­ja­mas jāņ­ogas, upe­nes, ērkšķ­ogas un ave­nes. Uz­reiz jā­iz­ceļ upe­nes, kas ir no­zī­mīgs C vi­ta­mī­na avots, bū­tī­bā ša­jā zi­ņā su­per­ogas - tik lie­la šī vi­ta­mī­na de­va ir re­ti ku­rā pro­duk­tā. C vi­ta­mīns ak­tī­vi pie­da­lās ol­bal­tu­mu, tau­ku un ogļ­hid­rā­tu viel­mai­ņā, stip­ri­na imu­ni­tā­ti un pa­lie­li­na or­ga­nis­ma aiz­sarg­spē­jas pret da­žā­dām sli­mī­bām, kā arī sta­bi­li­zē psi­hi. Upe­nes ir arī sva­rīgs mi­ne­rāl­vie­lu avots, pie­mē­ram, sa­tur dzel­zi, kas ra­da he­mo­glo­bī­nu, pa­līdz pār­nest skā­bek­li un no­dro­ši­na šū­nu ener­ģi­jas mai­ņu, mag­ni­ju, kas stip­ri­na mus­ku­ļus un sir­di, u.c. vēr­tī­gas vie­las. Lī­dzīgs sa­stāvs ir arī jāņ­ogām, pro­tams, ta­jās nav tik daudz C vi­ta­mī­na kā upe­nēs, to­ties ir vai­rāk ka­ro­tī­na un or­ga­nis­ko skāb­ju, kam ir lie­la no­zī­me zar­nu trak­ta nor­mā­las dar­bī­bas vei­ci­nā­ša­nā.

Ērkšķ­ogu gal­ve­nais bo­nuss ir or­ga­nis­mu at­tī­ro­šas īpa­šī­bas. Par to jā­pa­tei­cas pek­tīn­vie­lām - šķiedr­vie­lu gru­pai, kas ne ti­kai op­ti­mi­zē zar­nu trak­ta vi­di, vei­ci­na gre­mo­ša­nu un viel­mai­ņu, bet arī spēj pie­sais­tīt kai­tī­gās vie­las, ko uz­ņe­mam ar gai­su, ūde­ni un pro­duk­tiem, un iz­va­da tās no or­ga­nis­ma.

Ave­nes gar­šo kā lie­liem, tā ma­ziem, jo ir aro­mā­tis­kas un sal­das. Bet ta­jās ir arī mi­ne­rāl­vie­las un vi­ta­mī­ni C, P, B1, B2, E, K. B gru­pas vi­ta­mī­nu gal­ve­nais uz­de­vums ir no­dro­ši­nāt pa­rei­zu ner­vu sis­tē­mas dar­bī­bu, aug­ša­nas pro­ce­sus un viel­mai­ņu, kā arī dau­dzas ci­tas no­ri­ses or­ga­nis­mā, sa­vu­kārt E vi­ta­mīns pa­līdz pa­sar­gāt or­ga­nis­mu no sirds sli­mī­bām un vē­ža, K - pie­da­lās asins re­cē­ša­nas pro­ce­sos, P - no­stip­ri­na ka­pi­lā­ru sie­ni­ņas.

Jau­nī­bas elik­sīrs?

Augus­tā me­žos sāk ie­nāk­ties mel­le­nes un brūk­le­nes, bet sep­tem­brī - dzēr­ve­nes. Mel­le­nes sa­tur ka­ro­ti­no­īdus, kas pa­līdz nei­tra­li­zēt kai­tī­gas vie­las or­ga­nis­mā un no­dro­ši­nāt il­gā­ku jau­nek­lī­bu, sa­ma­zi­nāt atero­skle­ro­zes pro­ce­sus, daudz A vi­ta­mī­na, kas uz­la­bo re­dzi. Tā­pat mel­le­nes cie­ti­na vē­de­ra iz­eju, tā­pēc re­ko­men­dē­ja­mas pret akū­tām ne­bū­ša­nām.

Ru­nā­jot par brūk­le­nēm un dzēr­ve­nēm, A. Brē­ma­nis īpa­ši iz­ceļ to sa­stā­vā eso­šo ben­zos­kā­bi. Uz tās bā­zes tiek vei­do­ti uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ji, kas do­mā­ti urīn­ce­ļu ve­se­lī­bas sa­gla­bā­ša­nai un uz­la­bo­ša­nai. Ben­zos­kā­bei pie­mīt anti­bak­te­ri­āls efekts, tā no­māc da­žā­dus ie­kai­su­ma pro­ce­sus. «Jo oga ir grū­tāk augu­si, jo vai­rāk vēr­tī­gu vie­lu ta­jā kon­cen­trē­jas,» uz­sver A. Brē­ma­nis.

Vis­bei­dzot, se­zo­nas lai­kā jā­pa­rū­pē­jas par krā­ju­miem zie­mai. Bet ne zap­tes vei­dā, jo pirm­kārt, tur ir ļo­ti daudz cu­ku­ra, otr­kārt, vā­rot iet bo­jā vēr­tī­gās vie­las. Dzī­vo­jam ta­ču mo­der­nā laik­me­tā, kad vi­su ir ie­spē­jams sa­sal­dēt. A. Brē­ma­nis ie­sa­ka rī­ko­ties šā­di: svai­gas ogas pār­kai­sa ar cu­ku­ru - 10 pro­cen­tu no ogu sva­ra, ne vai­rāk! - sa­blen­dē, pil­da trau­ci­ņos, mai­si­ņos vai bur­ci­ņās un liek sald­ēta­vā. Lie­la da­ļa vēr­tī­go vie­lu pa­liek ogās. Jā­at­ce­ras, ka, at­lai­di­not vie­nu por­ci­ju, tā uz­reiz arī jā­no­tie­sā. Ja at­lai­di­na un sa­sal­dē at­kār­to­ti, tad gan viss la­bais iet zu­dī­bā.