Sau­ļo­ša­nās ABC

Sporta Avīze 17.jūnijs
 
F64
Ne­kas ša­jā dzī­vē nav ti­kai balts vai melns, tas at­tie­cas arī uz sau­ļo­ša­nos. Sau­les pel­des pa­līdz ma­zi­nāt da­žu ādas sli­mī­bu ra­dī­tos bo­jā­ju­mus, ie­tek­mē D vi­ta­mī­na vei­do­ša­nos, kā arī uz­la­bo ga­ra­stā­vok­li. Pro­tams, ti­kai ar no­sa­cī­ju­mu, ja to da­ra ar mē­ru un ādu pie­nā­cī­gi aiz­sar­gā.

Kon­sul­tē Dr. Ani­ta Ābe­lī­te, der­ma­to­lo­ģe

La­bā­kās bru­ņas - sau­les aiz­sarg­lī­dzek­lis

«Mū­su lie­lā­ka­jam or­gā­nam - ādai - ir ļo­ti la­ba at­mi­ņa, tā­pēc katrs ap­de­gums, kas ie­gūts, pā­rāk il­gi uz­tu­ro­ties sau­lē, at­stāj pē­das, bū­tī­bā tas ir vis­ne­lab­vē­lī­gā­kais, kas ar ādu var no­tikt,» sa­ka Ani­ta Ābe­lī­te. Jo vai­rāk ādas ap­de­gu­mu dzī­ves lai­kā tiek ie­gū­ti, jo lie­lāks ir risks, ka, ga­diem ejot, var at­tīs­tī­ties ādas vē­zis. Lai tik tā­lu ne­no­nāk­tu, jā­zi­na, kā sau­ļo­ties pa­rei­zi. Vis­bū­tis­kā­kie no­tei­ku­mi: sau­ļo­ša­nās se­zo­na jā­uz­sāk pa­kā­pe­nis­ki un ne­drīkst uz­tu­rē­ties sau­lē bez ādas aiz­sar­dzī­bas. Pir­ma­jās rei­zēs ne il­gāk par pus­stun­du, tad 45 mi­nū­tes, un tā pa­lē­nām var šo lai­ku pa­ga­ri­nāt. Sil­ti ie­tei­cams no sau­ļo­ša­nās iz­vai­rī­ties lai­kā no pulk­sten 11.00 līdz 16.00, jo tad sau­les sta­ro­ju­ma ie­dar­bī­ba ir vis­spē­cī­gā­kā, lai gan tie­ši šo lai­ku mēs vis­bie­žāk pa­va­dām ār­ā. «Mans ie­tei­kums bū­tu se­kot dien­vi­du zem­ēs dzī­vo­jo­šo ļau­žu pie­mē­ram un die­nas vi­du pa­va­dīt vai nu tel­pās, vai ēnai­nā vie­tā, kur ne­tiek klāt tie­šie sau­les sta­ri,» teic der­ma­to­lo­ģe.

Aiz­sarg­lī­dzek­ļiem no­teik­ti jā­būt gan UVA, gan UVB sta­ru blo­ķē­jo­šiem un ar at­bil­sto­šu SPF fak­to­ru, kas ir pret­sau­les aiz­sar­dzī­bas efek­ti­vi­tā­tes mēr­vie­nī­ba. Spe­ci­ālis­te sau­les pel­des re­ko­men­dē uz­sākt ar mak­si­mā­li stip­ru aiz­sarg­krē­mu, pat SPF 50+, un ti­kai tad, kad āda jau ie­gu­vu­si to­ni, ci­pa­ru var sa­ma­zi­nāt līdz 30+ vai pat ma­zāk. Tie­sa, aiz­sarg­lī­dzek­ļa SPF ne­va­ja­dzē­tu būt ma­zā­kam par 20 vai 25 arī tad, ja āda jau ir ie­sau­ļo­ta. Kā pa­rei­zi lie­tot sau­les aiz­sarg­lī­dzek­ļus? Krēms jā­uz­klāj ne­vis tad, kad jau esat ap­gū­lies plud­ma­les smil­ti­ņās, bet vēl mā­jās esot, jo ir ne­pie­cie­šams laiks, lai lī­dzek­lis pil­nī­bā ie­sūk­tos ādā un sāk­tu pil­dīt sa­vu uz­de­vu­mu. Var rī­ko­ties šā­di: pus­stun­du pirms do­ša­nās uz plud­ma­li ie­ejiet du­šā un pēc tam uz­klā­jiet sau­les aiz­sarg­lī­dzek­li. Un ti­kai to! Sau­ļo­ša­nās nav sa­vie­no­ja­ma ar smarž­vie­lu sa­tu­ro­šu lī­dzek­ļu - smar­žu, los­jo­nu - lie­to­ša­nu, jo tie var iz­saukt spē­cī­gu ādas aler­ģis­ku re­ak­ci­ju vai pat ap­de­gu­mu. Esiet ļo­ti uz­ma­nī­gi, ja lie­to­jat me­di­ka­men­tus un/vai zie­des trau­mu dzie­dē­ša­nai, rū­pī­gi iz­la­siet lie­to­ša­nas in­struk­ci­ju. Ja at­ro­dat no­rā­di, ka me­di­ka­ments ir fo­to­ju­tīgs, sau­ļo­ties ne­drīkst.

Vēl jā­at­ce­ras, ka vī­rie­šiem ar skū­tu gal­vu krēms jā­uz­klāj arī uz tās gal­vas da­ļas, kur nav ma­tu.

Esot plud­ma­lē, krē­ma kār­ti­ņa jā­at­jau­no ik pēc di­vām stun­dām, jo sa­ska­re ar smil­tīm un no­slau­cī­ša­nās pēc pel­des ādu at­bru­ņo. Dau­dzi ļauj ādai pa­šai no­žūt sau­lē, uz­ska­tot, ka tā var ie­gūt vēl la­bā­ku ie­de­gu­mu. Ūdens pi­lie­ni pa­tie­si pie­velk sau­lī­ti, bet līdz ar to arī pa­lie­li­na sta­ro­ju­ma ie­dar­bī­bu un ap­de­gu­mu ris­ku, tā­pēc pēc pel­dē­ša­nās vien­mēr jā­no­slau­kās.

Tā­pat kā vie­sī­bas jā­pa­met brī­dī, kad tur ir vis­jaut­rāk, arī sau­ļo­ša­nās jā­beidz, ka­mēr vēl esat sa­vā krā­sā un nav jū­tams ne­kā­da vei­da dis­kom­forts. Sim­pto­mi, kas sig­na­li­zē, ka stei­dza­mi jā­sa­vāc man­tas un plud­ma­le jā­pa­met ne­ka­vē­jo­ties, ir ne­daudz spī­lē­jo­ša, de­dzi­no­ša sa­jū­ta.

Skā­bu krē­ju­mu - sa­lā­tiem

Pēc sau­les pel­dēm ie­tei­cams no­ska­lo­ties ar sil­tu, ne­vis auk­stu ūde­ni (tas būs šoks ādai), ādu no­su­si­nāt un ie­zies­ties ar īpa­šu pēc­sau­ļo­ša­nās lī­dzek­li. To kon­sis­ten­ce mēdz būt da­žā­da - krē­mi, spre­ji, gē­li. Šo lī­dzek­ļu sa­stā­vā pa­ras­ti ir mit­ri­no­šas un at­vē­si­no­šas sa­stāv­da­ļas, pie­mē­ram, al­ve­jas vai men­to­la eks­trakts, kā arī anti­ok­si­dan­ti, kas no­vērš sau­les ra­dī­to brī­vo ra­di­kā­ļu kai­tī­go ie­tek­mi uz ādu.

Kā sev pa­lī­dzēt, ja to­mēr esat ap­de­dzis? Skā­bais krē­jums, kas ir tik po­pu­lārs tau­tas lī­dzek­lis, aiz­spros­to po­ras un ne­ļauj ādai el­pot, tā­pēc var pa­nākt vēl lie­lā­ku ļau­nu­mu. Vis­la­bāk būs, ja ap­de­gu­ma dzie­dē­ša­nai iz­man­to­siet ap­tie­kās no­pēr­ka­mos spe­ci­ali­zē­tos lī­dzek­ļus, pie­mē­ram, Pan­the­nol vai Be­pan­then zie­di. Pēc ap­de­gu­ma ādai jā­ļauj at­labt un no­mie­ri­nā­ties, tā­pēc nav vē­lams uz­tu­rē­ties sau­lē vis­maz ne­dē­ļu.

Brū­nā­ka āda - vai­rāk D vi­ta­mī­na?

«Jau­tā­jums par to, vai uz­tu­rē­ša­nās sau­lē ir da­bis­kā­kais un efek­tī­vā­kais veids, kā uz­ņemt D vi­ta­mī­nu, aiz­vien ir bi­jis un būs dis­ku­tē­jams,» pa­smai­da dak­te­re Ābe­lī­te. Jā, D vi­ta­mīns spēj sin­te­zē­ties or­ga­nis­mā ul­tra­vi­ole­to sta­ru ie­tek­mē. Vai tas no­zī­mē, ka - jo brū­nā­ka āda, jo vai­rāk vi­ta­mī­na uz­ņe­mam? Nē. «D vi­ta­mī­na de­vu mēs sa­ņe­mam, pa­stai­gā­jot pa ār­u 15 mi­nū­tes, tur­klāt nav ob­li­gā­ti jā­būt sau­lai­nam lai­kam - ul­tra­vi­ole­tie sta­ri mūs sa­sniedz arī tad, ja de­be­sis ir ap­mā­ku­šās, un, kas vēl nav maz­sva­rī­gi - ie­dar­bo­jas caur ap­ģēr­bu. Ilg­sto­ša ce­pi­nā­ša­nās sau­lē ar at­tais­no­ju­mu - es gri­bu uz­ņemt daudz D vi­ta­mī­na! - nav pa­ma­to­ta. D vi­ta­mīns ir arī at­se­viš­ķos pār­ti­kas pro­duk­tos. Pre­cī­zu šī vi­ta­mī­na lī­me­ni or­ga­nis­mā var no­teikt asin­sa­na­lī­zē,» pa­skaid­ro spe­ci­ālis­te.

Starp ci­tu

- Vis­bīs­ta­mā­kie ādas ap­de­gu­mi ir tie, kas ie­gū­ti līdz 20 ga­du ve­cu­mam

- Bēr­niem līdz di­vu ga­du ve­cu­mam vis­pār nav jā­at­ro­das tie­šos sau­les sta­ros

- Jeb­ku­ram cil­vē­kam, kurš zi­na, ka vi­ņam pa­tiks uz­tu­rē­ties sau­lē, pirms va­sa­ras se­zo­nas jā­ap­mek­lē ģi­me­nes ārsts vai der­ma­to­logs, lai spe­ci­ālists no­vēr­tē­tu ādas stā­vok­li

- Ādas virs­mas paš­kon­tro­li var veikt arī sa­viem spē­kiem, bet me­to­de nav pil­nī­bā dro­ša, jo die­zin vai pre­cī­zi zi­nām - bi­ja vai ne­bi­ja pa­gā­ju­šo­gad šāds vei­do­jums. Kā to da­ra? Vis­pirms spo­gu­lī rū­pī­gi jā­ap­lū­ko se­ja, ausis un gal­vas ma­tai­nā da­ļa, iz­man­to­jot fē­nu. Tad plauk­stas un na­gi, spo­gu­ļa priekš­ā - apakš­del­mi, augš­del­mi un el­ko­ņi. Se­ko kakls, krū­tis, vē­ders, spo­gu­lī (jā­ņem tal­kā arī ma­zais, tu­ra­mais spo­gu­lis): kak­la mu­gur­pu­se, ple­ci, mu­gu­ra, di­bens un augš­stil­bu mu­gur­pu­se. Vis­bei­dzot, sē­dus po­zī­ci­jā ap­lū­ko augš­stil­bu priekš­pu­si, apakš­stil­bus, pē­du augš­pu­si un apakš­pu­si, na­gus un dzi­mum­or­gā­nu ap­vi­du

- Ja ie­priekš kā­dā vie­tā bi­ju­si pil­nī­gi tī­ra āda, bet pēk­šņi kon­sta­tē­jat ap­sār­tu­mu, lo­bī­ša­nos vai jeb­ku­ras ci­tas iz­mai­ņas, tā ir zī­me, ka kaut kas ne­pa­vi­sam nav lā­gā un ne­ka­vē­jo­ties jā­vēr­šas pie spe­ci­ālis­ta

- Tiem, ku­ri ap­mek­lē so­lā­ri­ju, der­ma­to­logs ob­li­gā­ti jā­ap­mek­lē di­vas rei­zes ga­dā