Muzikālais sports jeb Tavs palīgs austiņās

Sporta Avīze 26.marts
 
everydayinbox.com
Gadiem ilgi mērķtiecīgi pētījumi ir apliecinājuši, ka mūzika var būt lielisks palīgs kā profesionāliem sportistiem, tā amatieriem – būtībā jebkuram, kurš sporto. Ar ko tas skaidrojams?

(Konsultē Jana Duhovska, mūzikas terapeite un maģistra studiju programmas Mākslu terapija vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē.)

Primāri mūzika iedarbojas uz psihi. Tā, piemēram, vienmērīga mūzika nomierina, savukārt disharmoniska, it kā griezīga mūzika ar izteiktiem kāpumiem un kritumiem var palīdzēt risināt problēmas, it sevišķi, ja skaņdarbs ir rakstīts t.s. rondo formā, kas nozīmē, ka ik pa laikam atkārtojas viens un tas pats motīvs. Katru reizi tad ir iespēja uz problēmu palūkoties nedaudz citādi. Ne mazāk svarīgi aspekti ir mūzikas teksta saturs un asociācijas, kas spēj kā likt pasmaidīt un priecāties, tā gremdēties ne tik patīkamās atmiņās. Ticot vārda un mūzikas spēkam, bijušais Dinamo Rīga vārtsargs Kriss Holts vienlaicīgi iejutās arī komandas dīdžeja lomā un pirms spēlēm ģērbtuvē atskaņoja divus konkrētus skaņdarbus. Kanādiešu hip-hop mākslinieka Dreika Started From The Bottom, kas izceļas ar izteiktu ritmu un vēstī par to, ka ir iespējams sākt no pašas apakšas un izsisties uz augšu, un teju vai visu sportistu himnu - leģendārās grupas Queen We are the Champions, tā veidojot nosacījuma refleksu - dodamies pretī uzvarai.

Mūsu psihe un ķermenis ir vienots veselums, tādēļ, klausoties mūziku, tiek iedarbināti procesi visā ķermenī. Kustība sekmē motoro koordināciju, tādēļ, ka cilvēks fizioloģiski sinhronizējas ar mūzikas ritmu jeb bītu. Šī mūzikas un cilvēka mijiedarbības forma tiek lietota ne vien sportā, bet arī, piemēram, pēcinsulta rehabilitācijā, kad pacientam staigāšana ir kā grūts, gandrīz neiespējams uzdevums, bet kustība skaidri strukturēta ritma pavadībā ir iespējama. Ne velti etiopiešu skrējējs, divkārtējais olimpiskais čempions Heils Gebrseless ar nolūku paaugstināt savus rezultātus, klausās amerikāņu dziedātāja Sketmena dziesmu ar tādu pašu nosaukumu - Scatman, jo skaņdarba temps ir identisks tam, kādu sportists vēlas panākt, skrienot stadionā. Sava īpašā mūzikas izlase pirms sacensībām un pēc tām ir britu vieglatlētei Kellijai Holmsai, kura atklājusi, ka viņai atslābināties palīdz Ališas Kīzas Falling un leģendārais hits, ko dažādos laikos izpildījuši dažādi mākslinieki - Killing Me Softly.

Mūzikas terapeite J. Duhovska stāsta, ka ir daudz zinātniski pamatotu apliecinājumu tam, ka mūzika spēj padarīt sportošanu produktīvāku. Secināts, ka pareizi izvēlētas melodijas par 15 procentiem spēj palielināt sportista izturību. Kā? Mūzika ļauj sašaurināt apziņu, fokusēt to uz konkrēto aktivitāti, tādējādi palīdzot ignorēt smagas fiziskas slodzes radītās nepatīkamās sajūtas un nogurumu. Otrkārt, kustību sinhronizācija ar mūzikas bītu ļauj uzturēt tempu, sajust un uzturēt kustību plūsmu. Treškārt, mūzika paaugstina psiholoģisko un fizisko modrību. Jo ātrāks tās temps un izteiktāks ritms, jo augstāka mobilizācijas pakāpe un lielāka kustību motivācija, kā rezultātā ķermenis spēj paveikt vairāk.

Runājot par to, kā izvēlēties sev vispiemērotāko mūziku, Jana uzsver: „Nav pareizas un nepareizas mūzikas, viss atkarīgs no individuālajām, subjektīvajām sajūtām un fiziskās aktivitātes.” Lai mūzika patiešām palīdzētu, tai jābūt vai nu pazīstamai un tādai, kas iedvesmo un uzmundrina, vai absolūti neitrālai, bet ar izteiktu ritmu. Ieteicamais skaļums, kādā to klausāties - pietiekoši liels, bet ne tāds, kas izsauc diskomfortu vai aiz sevis atstāj „zvanīšanu” ausīs. Skaņa, kas pārsniedz 75 decibelus, treniņa laikā, kad asinsspiediens auss kanālā ir paaugstināts, var izraisīt īslaicīgu dzirdes zudumu. Kopumā sajūtas, kas signalizē, ka trāpīts desmitniekā varētu būt šādas: man gribas kustēties, jūtos spēcīgs, jūtos komfortabli un labi.

INTERESANTI

Motivējošas mūzikas piemērs treniņā ar dažādiem komponentiem un uzdevumu intensitāti, ko izstrādājuši Lielbritānijas vadošie fitnesa speciālisti.

Noskaņošanās, sagatavošanās treniņam

Umbrella, Rihanna Ft.Jay Zee, ritms - 89 sitieni minūtē

Iesildīšanās

Gettin’ Jiggy With It, Will Smith, ritms - 108 sitieni minūtē

Stiepšanās vingrojumi

Lifted, The Lighthouse Family, ritms - 98 sitieni minūtē

Spēka vingrojumi

Funky, Cold Medina, Tone Loc, ritms - 118 sitieni minūtē

Izturības vingrojumi

Rockafeller Skank (Funk Soul Brother), Fatboy Slim, ritms - 153 sitieni minūtē

Atsildīšanās fāze

Whatta Man, Salt - n - Pepa, ritms - 88 sitieni minūtē