6:6. Ozoliņa benifice Soltleiksitijā

Sporta Avīze 5.maijs 2018
 

3.lapa no 4 lapām

PĒC SPĒLES

Loģiski, ka pēc šādas brīnumainas izglābšanās Latvijas nometnē viss bija uz devītā viļņa. Parīt sitam vāciešus!

Ozoliņš jau tiek nomocīts t.s. mikszonā, dažam labam žurnālistam gandrīz vai uztaisot lielo interviju. Fragments no tās: “Soltleiksitijā ir daudz grūtāk spēlēt nekā NHL, te nav reklāmas paužu, ātri jāmainās nost no laukuma, tas paātrina spēli un nav iespējams izdomāt nekādas muļķības, kā pavilkt spēli. Vienreiz gribēju apmainīt nūju, skatos, tiesnesis jau met ripu laukumā, tikai nav neviena, kas ar to grib spēlēt....”

Vēlāk Ozo ir centrālā persona arī Latviešu namā Zaļajā ielā (Green Sreet) un drošības pēc smejot pastumj nostāk alus kausu, lai fotogrāfam nebūtu kompromata, ko sūtīt uz Floridu Kīnenam. Kurš par tādiem jokiem vaininiekam liekot mīt veloergometra pedāļus: “Lai arī kā pats nospēlēju, bet šis ir kolosāls brīdis. Bija vērts dzīties šurp kaut vai šīs vienas spēles dēļ. Un nebūšu noskumis, ja Kīnens klubā man liks mīt pedāļus...”

Loģiski, ka ne jau Sandis viens pagodinājis latviešu publiku Latviešu namā ar savu klātbūtni. Klāt bija arī Tribuncovs un Cipruss, kurš atzina, ka gan pēc sižeta, gan satura šī bijusi viena no īpatnējākām spēlēm viņa karjerā: “Izšķirošie bija Macijevska ceturtie vārti. Abas komandas spēlēja tik atklātu uzbrukuma hokeju, ka bija aizmirsušas par aizsardzību. Taču pozitīvākais, ka ka mēs cīnījāmies līdz galam un izlīdām no ļoti smagas situācijas.”

Atvars Tribuncovs: “Jā, pret Slovākiju ir gūti līdz šim mani svarīgākie vārti. Ar Vāciju mums nenāksies viegli, jo treneris Hanss Cahs viņus stingri tur rokās. Starp viņiem ir kādi pieci naturalizētie kanādieši. Toties mums palīgā būs Arturs Irbe. Noteikti jāuzvar, un darīsim, visu, lai tā būtu.”
Bijušais ASV izlases ārsts Visvaldis Nagobads: “Puiši spēlēja ar sirdi. Arī tad, kad spēle negāja, viņi nepadevās un beigās panāca savu. Ja ar tādu pašu sparu spēlēs pret vāciešiem, mums jāuzvar.
Latvijas komanda kļuvusi par amerikāņu mīluļiem, jo viņus aizrauj mūsu fanu līdzjušans gars. Atkārtošu tikai to, ko jau pateica prezidente: Tādu līdzjutēju kā Latvijā nav nekur citur pasaulē! To var redzēt hokeja arēnā, pilsētā, bet jo sevišķi Green Sreet.”

Vārds arī Kurtam Lindstremam: “Spēles disciplīnas neievērošana bija galvenais iemesls, kāpēc nokļuvām zaudētājos - 3:6. Es nevēlējos ierobežot spēlētāju rīcības brīvību. Arī tāpēc, ka Latvijas hokeja stiprā puse ir uzbrukums. Tomēr kvalitatīvs tehniskais izpildījums un raksturs mums palīdzēja atspēlēties. Slovāki sastāvā iekļāva vairākus NHL spēlētājus, taču kvalitatīvākais papildinājums bija mūsu rindās - Sandis un Kārlis.”

Bet laimes brīdis bija tik īss... Jau pēc dienas Sandis un Kārlis krustoja nūjas Floridā, saprotams, naidnieku nometnēs - Panthers ar 1:0 pieveica Predators. NHL stallis turpināja savu dienišķo darbu. Bet nu no Sanhosē pēc 0:4 zaudējuma (kāda sakritība!) Sharks no Hurricanes staļļa uz savām pirmajām olimpiskajām spēlēm tika palaists Arturs Irbe. Savā pirmajā olimiskajā mačā pret vāciešiem viņš gan nekāds dižais glābējs nebija - 1:4, bet laikam jau spēlētāji nebija ieklausījušies Tribuncova vārdos, ka Cahs ar savu brigādi ļoti nopietni gatavojas. Slovākija zaudēja arī Austrijai - 2:3, grupā paliekot pēdējā vietā. Visu savu niknumu viņi izgāza spēlē par 13. vietu, ar 7:1 sasitot Franciju. Latvija, kas pirms spēlēm tika uzskatīta par otru favorītu, beigās izcīnīja 9. vietu, ar 9:2 sasitot Ukrainu.

Tā paša gada maijā Gēteborgā, finālspēlē ar 4:3 uzvarot Krieviju, Slovākija pirmo reizi izcīnīja pasaules čempionu zeltu. Droši vien esiet redzējuši bildi, kur viena komanda kā milzu tārps rāpo pa ledu - tie ir slovāku puiši Gēteborgā. Forši džeki, Ar lielāko daļu no viņiem satikos pēc četriem gadiem olimpiskajā Turīnā, banketā Slovāku namā. Ar eiroparlamenta deputātu Peteru Štastniju pie alus glāzes atcerējāmies ne tikai Soltleiksitiju, bet arī Šefīldu'93. Bet Jožefs Štumpels izrādījās nav nekāds Štumpels, bet gan Štimpels. Taču viņam esot vienalga, kā mēs Latvijā rakstot viņa uzvārdu. Labā kompānijā biju nonācis. Bet tas jau ir cits stāsts. Citai anatomijai.

Armands Puče

Turpinājumu lasi nākamajā lapā