Ronaldinju debija: Brazīlija pret Latviju

Sporta Avīze 22.janvāris
 

2.lapa no 4 lapām

SPĒLE

Vienīgais Latvijas medijs, kurš spēja atļauties sava žurnālista klātbūtni Brazīlijā, bija laikraksts Diena. Tāpēc spēles aprakstā neiztrūkstoši klāt ir arī Artura Vaidera acu pāris. Biļete uz spēli maksāja aptuveni 15 latus. Mūsu valstsvienībai bija tas gods atklāt jauno Joaquim Americo Guimaraes stadionu, jo Brazīlijas izlase tajā spēlēja pirmo reizi. Dažas dienas iepriekš zālienu gan bija iesildījis vietējais klubs. Pilnībā pabeigts stadions vēl nebija - bija pieejami 32 no 55 tūkstošiem plānoto skatītāju vietu, tāpēc daļu tribīņu rotāja reklāmas. Taču tas netraucēja radīt lielisku atmosfēru. Jau trīs stundas pirms spēles praktiski visas vietas stadionā bija aizņemtas. ”Tā bija kā pasaka,” jau pēc atgriešanās Sporta Avīzei sacīja Starkovs. ”Lai aprakstītu to, kas notika Brazīlijā, agrāk Spānijā un Itālijā redzētais ir jāpareizina ar desmit.”

Pirms spēles treniņā pēc sadursmes ar aizsargu Mihailu Zemļinski savainojumā iedzīvojās pussargs Vladimirs Babičevs, un līdz ar to palika vienīgais mūsu neizmantotais spēlētājs mačā. Zaudējumi bija arī mājiniekiem. Diskvalifikācijas dēļ nedrīkstēja spēlēt Rivaldo un Amorozo, bet iekšējo nesaskaņu dēļ sastāvā nebija arī tādu zvaigžņu kā Romario, Edmundo un Leonardo.

Pirms mača skanēja Dievs, svētī Latviju, ko izpildīja kara orķestris. Mūsu sapnis par īstenību pārtapa pulksten 16:13 pēc Kuritibas laika, kad laukuma tiesnesis svilpa pirmo reizi. Mājinieki uzreiz metās uzbrukumā. Viņi spēlēja ierastajās formās - dzelteni krekli un zilas bikses, bet mūsējo krāsas attiecīgi bija sarkanā un baltā. Lai parādītu, ka mēs negrasāmies būt tikai skatītāji, aizsargs Aleksandrs Isakovs jau pirmajā minūtē nopļāva Milānas Inter zvaigzni Ronaldo. Viņš 1998. gadā varēja pabūt pat Rīgā, kad Skonto bija darīšana ar slaveno Itālijas klubu UEFA Čempionu līgā, taču traumas dēļ neatbrauca. Tomēr ar katru nākamo minūti arvien vairāk izpaudās mājinieku klase un arī lielais respekts pret slavenajiem sāncenšiem. Praktiski visu 1. puslaiku mēs nosēdējām aizsardzībā. Jau 2. minūtē brazīlieši nopelnīja pirmo no saviem deviņiem stūra sitieniem. Bet vēl pēc pāris minūtēm sekoja pirmais draudīgais sitiens Ronaldo izpildījumā no aptuveni 12 metriem. Bumbu, kas lidoja tuvajā stūrī, tvēra Aleksandrs Koliņko, kurš spēlēja melnās garās biksēs. Mūsu vārtsargam darba tiešām netrūka, tikmēr laukuma otrā galā Dida pirmo reizi bumbai pieskārās 13. minūtē, apturot Oļega Blagonadeždina centrējumu. Trīs minūtes vēlāk pa vārtiem no aptuveni 17 metriem uzsita Vitālijs Astafjevs. Pirmais lielais trauksmes zvans pie mūsu vārtiem iezvanījās puslaika vidū, kad pēc Aleksa sitiena no 18 metriem bumba satikās ar pārliktni. Diemžēl drīz vien pēc tam krita arī pirmie vārti. Divu debitantu duelī Ronaldinju kreisajā malā atbrīvojās no Māra Verpakovska pretestības un centrēja soda laukumā, bet neveiksmīgo Koliņko izgājienu pēc bumbas, lai izsistu to ar dūrēm, apsteidza Aleksa sitiens ar galvu - 1:0. Vēl pēc dažām minūtēm pāri Koliņko bumbu pārcēla Emersons, taču Juris Laizāns to izsita jau no tukšiem vārtiem. Tūlīt pat Emersons vēlreiz noglaudīja pārliktni. Sitienu lietus turpinājās līdz pat puslaika beigām. Tajās dzelteno kartīti nopelnīja Verpakovskis. ”Bumba atleca no zemes, un Māris gāja uz to ar kāju, kamēr aizsargs - ar galvu...” atceras Dobrecovs, kurš arī bija starta sastāvā. ”Gandrīz šipus galvā atstāja. Biju nobijies, ka tik nesatraumē. Mēs tomēr bijām jauni gurķi.”

Pārtraukumā TV kameras tribīnēs atrada puiku - Ronaldo līdzinieku, bet, sākoties 2. puslaikam, vietējie žurnālisti uzrunāja Dzodzuašvili. Viņš, kā zināms, angliski neprata, un sauca, lai vērtējumu par 1. puslaiku pārtulko ārsts Dags Čuda. Tas apmulsa, un nu jau viņa vietā stājās valstsvienības menedžeris Genādijs Karavajevs. Lai arī Revazs bija komentējis pietiekami izsmeļoši, Genādija tulkojums bijis kodolīgs: ”First time: defence - good, attack - bad.” (Pirmajā puslaikā: aizsardzība - laba, uzbrukums - slikts; aut.). Šo kā spilgtu epizodi atceras ne tikai Mežeckis, bet arī pussargs Andrejs Rubins. No malas bijis komēdijas cienīgs skats.

Pēc pārtraukuma Dzodzuašvili veica uzreiz trīs maiņas - Astafjevu, Verpakovski un Dobrecovu aizstāja Imants Bleidelis, Andrejs Štolcers un Rolands Bulders. Uzreiz pa vārtiem sita Štolcers, bet 50. minūtē viena no mūsu labākajām izdevībām pavērās malējam pussargam Rubinam. Viņš apskrēja Kafu, tiekot soda laukumā, taču no visai asa leņķa sisto bumbu atvairīja Dida. Lai arī viņš bumbu atsista vārtu priekšā, Rubina partneri neuzspēja būt pirmie.

Lai arī brazīlieši turpināja sist pa mūsu cietoksni, tas, kā zaudējām vārtus, atkal šķita neloģiski. 54. minūtē no aptuveni 22 metriem uzsita Roberto Karloss un Koliņko neveikli palaida bumbu sev gar sāniem - 0:2. Likteņa ironija, ka Dzodzuašvili visu spēli bija kliedzis, lai uzmana Karlosa kreiso kāju, bet viņš iesita ar labo. Turklāt tas šoreiz nebūt nebija lielgabala šāviņš. Drīz vien pēc Karlosa asas piespēles gar vārtiem gar pašu stabu aizsita Ronaldo. Tikmēr laukuma otrā galā puslaika vidū lieliska piespēle gar vārtiem padevās Rubinam, bet partneri atkal nokavēja. Brazīlieši uz to atbildēja ar trešajiem vārtiem. Izcilu piespēli uz soda laukuma robežas aiz mūsu aizsargu mugurām no Aleksa saņēma Ronaldo, apspēlēja izskrējušo Koliņko un kā raķeti iešāva bumbu tīklā. Laukuma otrā galā ar sitienu atkal uzspīdēja Rubins, bet rezultāts vairs nemainījās.

Trīs minūtes pirms pamatlaika beigām Dzodzuašvili veica pēdējo maiņu - iespēju deva vārtsargam Andrejam Piedelam, kura modrību ar sitienu no laukuma centra uzreiz pārbaudīja pussargs Vampeta. Bumba lidoja nedaudz pāri vārtiem. Lai arī brazīlieši nebija diži ieinteresēti mainīties krekliem, mūsu nadzīgākie puiši iespēju garām nelaida. Pie Ronaldo krekla tika Zemļinskis. ”Varēja mainīties ar jebkuru, jo tie visi bija zvaigžņu krekli,” tagad nosmej Dobrecovs.

Robertu Karlušs. Foto no Jāņa Mežecka personīgā arhīva

Turpinājumu lasi nākamajā lapā